Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs uzdevis Finanšu departamentam veikt pārbaudi un pasūtīt neatkarīgu ekonomistu un juristu atzinumu par Rīgas pašvaldības sabiedriskā transporta elektroniskās norēķinu sistēmas funkcionēšanu un līgumiem, kas ir noslēgti starp pašvaldības SIA „Rīgas satiksme” un SIA „Rīgas karte”.
„Ņemot vērā to, ka ir neskaidrības par elektroniskās norēķinu sistēmas ieviešanu un funkcionēšanu, esmu uzdevis veikt pārbaudi. Mēs saņemam daudz jautājumu gan no Rīgas iedzīvotājiem, gan no domes deputātiem, tai skaitā no opozīcijas deputātiem, tāpēc nepieciešams rūpīgi izvērtēt visus šīs sistēmas funkcionēšanas aspektus,” norāda domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.
Jau ziņots, ka Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā "Rīgas satiksmē" secināts, ka, kaut arī Rīgas sabiedriskā transporta elektroniskajai norēķinu sistēmai (e-talons) nav būtisku priekšrocību, salīdzinot ar iepriekšējo kompostrētāju norēķinu sistēmu, tās lietošana un uzturēšana tuvākajos 13 gados izmaksās vismaz par 100 miljoniem latu vairāk.
Neskatoties uz būtisko sadārdzinājumu, Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" pirms lēmuma pieņemšanas par kopīga uzņēmuma dibināšanu ar "Affiliated Computer Services Solutions France S.A.S", izveidojot SIA "Rīgas karte", lai ieviestu elektronisko norēķinu sistēmu, nenoteica sasniedzamos rezultātus un neizvērtēja pieaugošo izmaksu pamatojumu iepretī sabiedriskā transporta lietotāju un pakalpojuma sniedzēju ieguvumiem.
"Rīgas satiksme", neizmantojot pretendentu atlases sarunu procedūras nolikumā noteiktās tiesības pieprasīt papildu informāciju par noteiktiem izdevumu posteņiem piedāvājumos, kurus bija iespējams salīdzināt, noslēgusi līgumu ar uzvarētāju, kura iesniegtās izmaksas bija par 1,064 miljoniem latu lielākas nekā cita pretendenta piedāvājumā, secinājusi Valsts kontrole.
Lai arī "Rīgas satiksme" bijusi tiesīga piesaistīt pieejamos ES fonda līdzekļus 2007.-2013.gada plānošanas periodā, kapitālsabiedrība to nedarīja.
VK uzskata, ka izvēlētais e-talona ieviešanas modelis ar kopīga uzņēmuma starpniecību nepamatoti palielinās sabiedriskā transporta pakalpojumu izmaksas un tarifus, kā arī prasīs papildus Rīgas nodokļu maksātāju naudu kompensācijām pārvadātājam.
"Rīgas satiksme" ekonomiski nepamatoti ir apņēmusies par elektroniskās norēķinu sistēmas uzturēšanu 13 gados samaksāt līdz pat 16,034 miljoniem latu vairāk, nekā to savā piedāvājumā bija apņēmies veikt pats darījuma partneris.
Elektroniskās norēķinu sistēmas uzturēšana ar kopīga uzņēmuma starpniecību "Rīgas satiksmei" 13 gados izmaksās līdz pat 7,445 miljoniem latu vairāk, nekā sistēmu uzturot pašu spēkiem, jo saskaņā ar kopīgā uzņēmuma dibināšanas līgumu šāda summa tiks izmaksāta dividendēs otram dalībniekam.
Turklāt "Rīgas satiksmes" saņemtās dividendes no SIA "Rīgas karte", kas saskaņā ar biznesa plānu 13 gadu laikā var sasniegt līdz pat 7,75 miljoniem latu, nebūs jāiekļauj aprēķinos par "Rīgas satiksmes" zaudējumiem un piešķiramo dotāciju, tādējādi par šo summu nesamazinot ar dotāciju kompensējamos zaudējumus.
VK arī konstatēja, ka "Rīgas satiksme" 2009.gadā trīs mēnešu laikā nepamatoti no pasažieriem iekasējusi 594 221 latu, prettiesiski palielinot maksu par braukšanas biļeti pie transportlīdzekļa vadītāja laikā, kad pasažieriem nav iespēju citur iegādāties vienu vienreizējās braukšanas biļeti.
VK secinājusi, ka izveidotā atlaižu sistēma netiek efektīvi pārvaldīta, jo tā nenodrošina viedkartei piesaistītā atvieglojuma zaudēšanu brīdī, kad pasažieris ir zaudējis atlaides saņēmēja statusu.
Likumības revīzija "Rīgas pilsētas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" elektroniskās norēķinu sistēmas ieviešanas sabiedriskajā transportā efektivitāte un atbilstība normatīvo aktu prasībām" veikta SIA "Rīgas satiksme" par laika posmu no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 30.aprīlim, atsevišķiem darījumiem līdz 2009.gada 31.oktobrim.
SIA "Rīgas satiksme" preses sekretāre Iluta Bērziņa aģentūrai LETA gan uzsvēra, ka revīzijā par elektronisko norēķinu sistēmas ieviešanas "Rīgas satiksmes" sabiedriskajā transportā efektivitāti un atbilstību normatīvo aktu prasībām VK nav konstatējusi pārkāpumus, bet tā paudusi savu viedokli par sistēmas ieviešanas lietderību.