Kaut arī Rīgas dome ir sagatavojusi lēmumprojektu par kopējo finansējumu dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta izmaksai, Ekonomikas ministrijā (EM) Neatkarīgo informēja, ka valsts šim mērķim naudu nedos.
Pašvaldība aprēķinājusi, ka gada budžeta finansējums programmai Dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsts vajadzīgs 15 miljonu latu, no kuriem pusi jeb 7,5 miljonus latu nodrošinātu valsts. EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena atbild, ka šogad valsts finansējums šim pabalsta veidam nav paredzēts un no Rīgas domes nav tikusi prasīta informācija par dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta reģistrā iekļauto personu skaitu. Domes projektu koordinatore Dzintra Āboliņa gan skaidro, ka katru gadu līdz 1. martam ir jāpaziņo EM, cik daudziem cilvēkiem Rīgā nepieciešams pabalsts un cik līdzekļu šim mērķim vajadzīgs. Arī pērn esot to izdarījuši, diemžēl valstij nav atradušies līdzekļi. Tāpēc šogad pabalsts nav maksāts, kaut arī rindā uz to gaida 1447 cilvēki, atzīst Dz. Āboliņa. Līdzekļi domes šā gada budžetā nav atvēlēti, arī valsts tos nav iedalījusi.
Rīgas dome pārcelšanās pabalstus pērn izmaksājusi 189 ģimenēm kopsummā par 2,93 miljoniem latu. Aizvadītajā gadā pārcelšanās pabalstos pirms budžeta grozījumiem bija plānots izmaksāt 3,6 miljonus latu, no kuriem pusi segtu valsts. 2008. gadā pabalstos tika izmaksāti 15 miljoni latu un tos saņēma 959 ģimenes.
Ģimenei, kas atbrīvo dzīvojamās telpas denacionalizētā namā, pārcelšanās pabalsts ir 10 000 latu un vēl 3000 latu par katru ģimenes locekli. Tādējādi vienam cilvēkam pārcelšanās pabalsts ir 13 000 latu, bet četru cilvēku ģimene var saņemt līdz 22 000 latu. Pabalstu var izmantot nekustamā īpašuma iegādei vai kā pirmo iemaksu bankā hipotekārā kredīta ņemšanai nekustamā īpašuma pirkšanai. Pabalstu var izmantot arī kā dzīvojamās telpas īres maksas priekšapmaksu, noslēdzot dzīvojamo telpu īres līgumu uz laiku ne mazāku par desmit gadiem, ar ierakstīšanu zemesgrāmatā.
"Šis ir visefektīvākais veids, kā risināt dzīvokļu problēmas galvaspilsētā. Pretējā gadījumā pašvaldībai būtu jābūvē dzīvojamās mājas, kur ierādīt dzīvokļus šādām ģimenēm. Tas nenotiek ātri un arī maksā dārgāk nekā pabalsts katrai ģimenei. Tomēr viņa atzīst, ka pat šogad prasītie 15 miljoni latu pārcelšanās pabalstam ir stipri tālu no visām vēlmēm," saka Dz. Āboliņa.