Top rīcības plāns Rāznas ezera applūšanas gadījumam

Lai savlaicīgi sagatavotu rīcības plānu situācijai, kad pavasara palu laikā applūst Rāznas ezers un līdz ar to arī Rēzeknes upe, Rēzeknes novada pašvaldība organizē Civilās aizsardzības komisijas sēdes, aģentūru LETA informēja Rēzeknes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Ieviņa.

Rāznas ezera un Rēzeknes upes applūšanas gadījumā tiktu apdraudētas ezeram un upei pieguļošās teritorijas, tostarp arī Rēzeknes pilsēta, kā arī Spruktu HES ūdenskrātuves dambji.

23.februāra sēdē komisija nolēmusi apzināt plūdu apdraudētās dzīvojamās mājas, autoceļus, saimniecības un cita veida ēkas ar mērķi informēt iedzīvotājus par rīcību ārkārtas situācijā, tostarp arī evakuācijas iespējām.

Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Monvīds Švarcs atzinis, ka problēma ar Rāznas ezera ūdens līmeņa regulēšanu pastāv jau vairākus gadus, jo ūdens līmeņa regulēšanas hidrobūve atrodas privātīpašumā un tiesiska atbildība par ūdens līmeņa regulēšanu šobrīd nevienam nav noteikta.

Civilās aizsardzības likums nosaka, ja katastrofas mēroga dēļ ir nepieciešama juridisko un fizisko personu tiesību un brīvības ierobežošana, var izsludināt ārkārtas situāciju. Taču šobrīd ārkārtas situāciju izsludināt nevar, jo katastrofa nav notikusi. Līdz ar to arī hidrobūves īpašnieka SIA "EKO punkts" valdes priekšsēdētājam Ērikam Masteiko pašvaldība nevar uzlikt par pienākumu veikt Rāznas ezera līmeņa regulēšanu atbilstoši Spruktu HES ūdenskrātuves kaskādes ekspluatācijas noteikumiem.

Ministrijas minētajai problēmai piedāvājušas ilgtermiņa risinājumus, piemēram, grozījumu izdarīšanu Ministru Kabineta noteikumos, kuru ieviešana prasa ilgu laiku. Taču ar Rāznas ezera un Rēzeknes upes iespējamo applūšanu saistītais jautājums jārisina steidzami. Ņemot vērā to, ka Rēzeknes novada pašvaldībai tā arī nav izdevies rast kopīgu valodu ar hidrobūves īpašnieku, vēstulē Ministru prezidentam, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, Vides ministrijai un Zemkopības ministrijai Rēzeknes novada pašvaldība lūgusi izvērtēt iespējas un sniegt priekšlikumus par Rāznas ezera ūdenslīmeņa regulējošās hidrobūves piespiedu atsavināšanu.

Nākamā Civilās aizsardzības komitejas sēde paredzēta 2.martā. Piedalīties tajā aicināti arī to pagastu pārvalžu vadītāji, kuru teritorijās varētu rasties plūdu draudi.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais