Kuldīgas vecpilsētā, veicot rakšanas darbus, atrasti viduslaiku apbedījumi, informē Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Anita Zvingule.
Kuldīgā sākta Alekšupītes apkārtnes labiekārtošanas projekta pirmās kārtas īstenošana - uzrakta Tirgus un Policijas iela, kā arī neliela teritorija pie Rātslaukuma, un šajā teritorijā atrasti jau 11 viduslaiku apbedījumi.
Būvniecību vecpilsētā uzrauga SIA "Archeo", kas strādā arheologa Mārtiņa Lūsēna vadībā. Viņš pastāstīja, ka atrastie apbedījumi ir no Kuldīgas Sv.Trīsvienības Romas katoļu baznīcas kapsētas, kas agrākos laikos pletusies daudz lielākā teritorijā ap baznīcu, nekā tā ir mūsdienās. Arheologs uzskata, ka kapsēta plešas arī zem mūsdienu Tirgus ielas braucamās daļas.
Apbedījumi nav pilnībā saglabājušies, jo viduslaiku kapsētās vērojama tendence, ka pēc 20 - 50 gadiem esošajiem apbedījumiem glabāja virsū nākamos. Tas saistīts ar to, ka cilvēku bija daudz, baznīcas kapsētā vieta ierobežota, kā arī pēc vairākiem desmitiem gadu koka krusti bija satrunējuši un kapu kopiņas izzudušas.
Baznīca tika uzcelta 1640.gadā, un kopš tā laika līdz pat 1780.gadam tai blakus tika veikti apbedījumi.
Arheologiem palīdz arī antropologs, kurš, izpētot kaulus, noteiks šo cilvēku dzimumu, vecumu un iegūs vēl citu informāciju, lai būtu priekšstats par šo ļaužu dzīves kvalitāti.
Atrodot apbedījumus, pārsteidzis fakts, ka tie ir sekli, tikai 50 - 60 centimetru dziļumā. Arheologs to skaidro ar zemes reljefa izmaiņām, sākoties šīs teritorijas apbūvei.
Atrastos kaulus pārapbedīs. Tiks runāts ar mācītāju, lai atradumus varētu aprakt turpat baznīcas tuvumā.
Vēl arheologi atraduši 17.gadsimtā celtas ēkas pamatu stūri, kas šeit atradusies vēl pirms 19.gadsimtā būvētās ēkas, no kuras savukārt atrasts gala sienas fragments. 17.gadsimta ēkai datējumu varēja noteikt, jo uzietas krāsns podiņu lauskas un akmens bruģis pirmā stāva līmenī.
Atrasta arī sirdsveida saktiņa, kas ir tipiska 18.gadsimtam un kalpojusi kā vienkāršo ļaužu apģērba piederums.