Lai cīnītos ar trihinelozes straujo izplatīšanos Daugavpils novadā, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir uzsācis novadā reģistrēto dzīvnieku novietņu un gaļas tirdzniecības vietu kompleksās pārbaudes.
PVD inspektori izlases veidā plānojuši pārbaudīt vairāk nekā 70 dzīvnieku novietnes. Pārbaužu laikā tiks ņemti un laboratoriskai izmeklēšanai uz trihinelozes antivielām nosūtīti nobarojamo mājas cūku asins paraugi.
Laboratoriski pārbaudīt plānots arī legāli nomedītās mežacūkas.
Veicot pastiprinātas gaļas tirdzniecības vietu pārbaudes Daugavpils novadā, PVD inspektori ņems arī svaigas cūkgaļas paraugus un nosūtīs laboratoriskiem izmeklējumiem uz trihinelozi.
PVD atgādina iedzīvotājiem - lai pasargātu sevi no trihinelozes, kā arī dažādām zarnu infekcijas slimībām, uzturā drīkst lietot tikai zināmas izcelsmes, drošā tirdzniecības vietā iegādātu, termiski apstrādātu cūkgaļu.
PVD neiesaka iegādāties mājās kautu, laboratoriski nepārbaudītu cūku gaļu. Cūku īpašnieki, kas cūkas audzē pašpatēriņam un kauj dzīvniekus mājās, nedrīkst nodarboties ar šādi kautu dzīvnieku gaļas tirdzniecību. Nepārbaudītas cūkgaļas tirgotāji apdraud ne tikai savu un savu tuvinieku, bet arī gaļas pircēju veselību.
Lai arī pašu patēriņam audzētie un kautie dzīvnieki nav obligāti jāizmeklē uz trihinelozi, PVD tomēr iesaka to darīt, jo nereti mājas cūkas tiek turētas āra aplokos, kur tās, nepietiekami uzmanītas, var apēst kādu mazo meža vai mājas grauzēju, tādējādi inficējoties ar trihinelozi. Tāpat nevar izslēgt, ka mājas cūkas tiek barotas ar virtuves atkritumiem, kaušanas un medījumu jēlproduktiem, kas ir stingri aizliegts. Par iespējām izmeklēt pašu patēriņam nokautās cūkas uz trihinelozi var interesēties gan pie veterinārārsta, gan sava reģiona PVD pārvaldē, gan Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā BIOR.
Trihineloze ir viena no pasaulē izplatītākajām zoonozēm - infekcijas slimībām, ar kuru slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki. Tās ierosinātājs ir trihinella - parazitārais tārps. Ar trihinelozi var inficēties ikviens, kurš lieto uzturā svaigu vai termiski nepietiekami apstrādātu mājas vai meža cūkas gaļu, kas inficēta ar trihinellām. Parazītu pārnēsātāji lielākoties ir savvaļas dzīvnieki - mežacūkas, lapsas, vilki, jenotsuņi, peles, žurkas, eži.
Cilvēks ar trihinelozi inficējas apēdot gaļu vai gaļas izstrādājumus, kas satur dzīvotspējīgus trihinellu kāpurus, kas kuņģī, kuņģa sulas ietekmē atbrīvojas no saistaudu kapsulas, nonāk tievajās zarnās, un pēc 1 - 2 dienām no tiem izveidojas pieauguši tārpi. Trihinellas ir vieni no parazitārajiem tārpiem, kuru mātītes dzemdē dzīvus kāpurus. Jaunie kāpuri uzreiz pēc dzemdībām cauri zarnu sieniņai nokļūst asinsritē un ar asinsplūsmu tiek iznēsāti pa visu organismu un lokalizējas muskulatūrā. Pirmie inficēšanās simptomi var parādīties 2 - 3 dienas pēc inficēšanās. Trihinelozei raksturīgie simptomi parasti parādās 8 - 15 dienu laikā pēc inficēšanās, taču šis laiks var svārstīties pat no 5 - 45 dienām. Simptomu parādīšanās, kā arī slimības smagums atkarīgs no tā, cik daudz trihinellu kāpuru nokļuvis organismā.
Trihinelozes klīniskā aina ir ļoti atšķirīga - no bezsimptomu formas līdz pat ļoti smagai saslimšanai ar letālu iznākumu. Slikta dūša, vemšana, caureja, nogurums, sāpes vēderā parasti ir pirmie trihinelozes simptomi, kuriem vēlāk pievienojas slimības raksturīgākie simptomi - drudzis, sāpes muskuļos, plakstiņu un sejas tūska, acu gļotādas iekaisums, niezoši alerģiski izsitumi uz ādas, kā arī stipra svīšana, vispārējs vājums, sāpes locītavās un sāpes elpojot, ja trihinellu kāpuri lokalizējas diafragmā vai starpribu muskuļos. Jo vairāk kāpuri ir iekļuvuši cilvēka organismā, jo smagāka var būt slimības klīniskā aina pacientam. Smagos slimības gadījumos iespējami kustību koordinācijas un sirdsdarbības traucējumi. Vieglos saslimšanas gadījumos reti kad iespējams noteikt īsto iemeslu, un tad trihineloze var tikt diagnosticēta kā gripa vai kāda cita vīrusu izraisīta slimība. Ja cilvēkam ir konstatēti augstākminētie slimības simptomi, nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības ārstniecības iestādē.
Pēc Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologu datiem, 2011. gadā saslimšanas gadījumu skaits ar trihinelozi Latvijā palielinājies par 400%. Latvijā pērn tika reģistrēti 52 ar trihinelozi saslimušie. No tiem 36 slimnieki reģistrēti Daugavpilī, Daugavpils novadā un Krāslavā.
Neraugoties uz iepriekš veiktajiem profilaktiskajiem pasākumiem, saslimstības līmenis Dienvidlatgales reģionā turpina pieaugt. Šī gada pirmajos trīs mēnešos tikai Daugavpilī un Daugavpils reģionā vien reģistrēti vairāk kā 30 jauni saslimšanas gadījumi ar trihinelozi. Šobrīd saslimstības līmenis Dienvidlatgales reģionā daudzkārt pārsniedz iepriekšējos gados reģistrēto līmeni.
Visi saslimušie ar trihinelozi inficējušies, lietojot uzturā dažādus ēdienus, kas pagatavoti no cūkgaļas. Daži cilvēki inficējušies, lietojot uzturā cūkgaļu, kas iegādāta no privātās saimniecības (mājās kauta cūkgaļa), daži uzturā lietojuši mežacūkas gaļu, bet pārējie saslimušie dažādus cūkgaļas produktus iegādājušies oficiālās tirdzniecības vietās.
