Pirms mēneša Aizkrauklē vietējā dzīvnieku aizsardzības biedrība "Felida" pēc valdes locekļu apspriedes nolēmusi izveidot kaķu glābējsilīti, vēsta laikraksts "Diena".
Dzīvnieku patversmes Aizkrauklē nav, jo pašvaldība tādu nevar atļauties uzturēt, lai gan diskusijas par tās nepieciešamību ritējušas gadiem.
Dzīvnieku aizsardzības biedrība "Felida" bijušajās padomju laikā celtajās kopmītnēs, kur vietējā pašvaldība biedrībai atvēlējusi vienu stāvu, iekārtojusi telpas. Tajās uzturas dzīvnieki pirms operācijām, atkopjas pēc tām, mitinās, kamēr "Felidas" pārstāvji atrod kaķiem saimniekus.
Divu gadu laikā pašu spēkiem telpas, kuras pirms tam izpostīja ugunsgrēks, pieņemot vien domubiedru un atbalstītāju ziedotās mantas, materiālo un morālo atbalstu, izremontētas. Tāpat sagādātas mēbeles medpunktam un pieņemamajai telpai, būri un aprīkojums izolatoram un telpām, kurās ikdienā uzturas dzīvnieki. Taču avīzes klāšanai būros, ēdienu un dzērienu trauciņi, rotaļlietas un segas, kas arī līdz šim nākušas no gādīgiem un līdzjūtīgiem cilvēkiem, vajadzīgas un tiek pateicīgi pieņemtas vienmēr.
"Baby box" jeb glābējsilītes rehabilitācijas centrā ir vienkāršs kāpņu telpā nolikts galds ar norādi "Atstāt šeit", jo, kā stāsta "Felida" pārstāve Mirdza Vainovska, parasti cilvēki kaķēnus jau atnes kastē.
"Labāk, lai cilvēki kaķēnus nes pie mums, nevis tie paliek pagrabos un kāpņutelpās, jo ir novājināti, slimi, daudzi neizdzīvo, un tas rada nelabvēlīgu apkārtējo vidi," piebilda Vainovska.
Mēneša laikā kaķu glābējsilītē atnesti 13 kaķēni, no kuriem lielākajai daļai jau atrasti labi saimnieki. Nupat uz biedrības centru atceļojusi melna kaķenīte ar četriem melnraibiem kā pupas zieds kaķēniem. Kaķeni saimnieks esot gatavs ņemt atpakaļ, bet kaķēnus nevajagot. Līdzīgi ar kādu citu bēdu māsu - viņa esot laba peļu un žurku ķērāja, to labprāt atkal vestu mājās, bet mazos minčus lai liekot, kur gribot.
Stāstot par 18 šobrīd rehabilitācijas centrā esošajiem kaķiem, "Felida" pārstāves uzsver, ka tik daudz jau Aizkrauklē bezsaimnieku kaķu nav, ir tikai neapzinīgu saimnieku izmesti vai atstāti dzīvnieki. Un kaut arī Aizkrauklē darbojas vietējās pašvaldības finansēta programma, kuru varētu nosaukt "noķer, sterilizē un palaid atpakaļ", jāatzīst, mazāk ielas kaķu tomēr nepaliekot, jo allaž atrodas kāds, kurš savu mīluli izmet uz ielas, un, kā zināms, kaķi ātri vairojas.
Biedrības vadītāja Aina Brimerberga uzsver, ka mērķis arī nav izķert visus ielas kaķus pilsētā, jo tas vienkārši nekad nebūs iespējams, bet gan uzlabot vidi un sanitāros apstākļus un izglītot sabiedrību.
Pilsētā panākts, ka visiem atkritumu konteineriem ir vāki, tāpēc kaķi pa miskastēm nedzīvojas. Izglītoti un audzināti tiekot arī ielas kaķu barotāji, kuru liela daļa jau kļuvuši par biedrības palīgiem. Bieži vietās, kur agrāk notika kaķu barošana, valdīja netīrība, sanāca gan apkārtnes minču barveži, gan slimie dzīvnieki. Tagad var teikt, ka visi pilsētas ielu kaķi ir apzināti un iespēju robežās aprūpēti.
"Ja tikai katrs desmitais pilsētas iedzīvotājs adoptētu vienu ielas kaķi un par viņu patiesi rūpētos, mums bezsaimnieku dzīvnieku nebūtu," nosaka "Felidas" valdes loceklis Guntars Lavnikovičs, minot sevi kā personīgo piemēru. "Neteiktu, ka man īpaši patiktu kaķi, taču pēc tam, kad mans mājas kaķis aizgāja citos medību laukos, esmu uzņēmies atbildību par vienu ielas dzīvnieku," pauda Lavnikovičs.
Pagājušajā gadā "Felida" atradusi saimniekus 38 kaķiem un šogad - jau 19.
Rehabilitācijas centrā mītošos dzīvniekus divas reizes nedēļā apskata vietējais veterinārārsts, Aizkrauklē nesen praktizēt sākušais Dāvids Kleimanis. Ar viņu biedrībai izveidojusies laba sadarbība. Pirms piedāvāt dzīvniekus cilvēkiem, viņi tiek attārpoti, vakcinēti, izārstēti, ja tas nepieciešams.
