Valsts meža dienests (VMD), izsniedzot ciršanas atļaujas "Meža pētīšanas stacijas" (MPS) apsaimniekotā teritorijā Rucavas apkaimē, aprobežojumus nav konstatējis, aģentūru LETA informēja dienestā.
VMD konkrētajā nogabalā ir izsniedzis ciršanas atļaujas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par koku ciršanu mežā. Pirms apliecinājuma izsniegšanas VMD vienmēr vērtē tiesiski noteikto aprobežojumu esamību. Konkrētajā gadījumā aprobežojumi nav konstatēti, norādīja dienestā.
Dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols" nogabalā bija reģistrēts Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotops "Veci un dabiski boreāli meži". VMD uzsver, ka biotopa esamība šajā sistēmā nerada automātisku mežsaimnieciskās darbības aprobežojumu, jo pēc būtības tikai fiksē informāciju. Līdz ar to dienestam nav pamata aprobežot meža īpašnieka tiesības veikt koku ciršanu, neizsniedzot apliecinājumu.
VMD Kurzemes virsmežniecība jūnijā rakstiski informēja Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" par dabas vērtībām cirsmā un, pamatojoties uz Sugu un biotopu aizsardzības likumu, aicināja tās saglabāt.
Saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" un Sugu un biotopu aizsardzības likumu ierobežojumi cirst mežā attiecas tikai uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un teritorijām, kurās izveidoti mikroliegumi. Mikrolieguma noteikšanas gadījumā tiek piemērots mežsaimnieciskās darbības aizliegums. Patlaban VMD ir saņēmis divus iesniegumus mikroliegumu izveidei konkrētajā teritorijā, ir apturēti koku ciršanas apliecinājumi un sākts četru mikroliegumu izveides process.
Pēc Meža valsts reģistra datiem nocirstās mežaudzes valdošā koku suga bija priede, vecums 121 gads. Ja mežaudzē bija sastopami atsevišķi iepriekšējās paaudzes koki ar būtiski lielāku vecumu, tad tie, veicot cirsmas izstrādi, primāri bija jāsaglabā kā ekoloģiskie koki. Patlaban VMD vērtē iespējamo dabas aizsardzības noteikumu pārkāpumu attiecībā uz cirsmā atstātajiem ekoloģiskajiem kokiem.
MPS aģentūru LETA informēja, ka koku ciršana attiecīgajā mežaudzē notikusi saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Plašāki komentāri šobrīd netiks sniegti.
Savukārt Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departaments informēja, ka ZM pārbauda visus faktus un sniegs plašāku informāciju pēc visu apstākļu izvērtēšanas.
ZM skaidro, ka Latvijā katru gadu saglabājamie ekoloģiskie koki tiek papildināti ar vidēji 300 000 koku. Kopumā saimnieciskajos mežos Latvijā ir miljoniem speciāli saglabātu vecu koku, kuri bagātina vidi un ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas priekšpostenis mežos. Tiesa, ņemot vērā šo koku vecumu, daļa no tiem iet bojā vētrās vai citu dabisku cēloņu dēļ.
Kopumā Latvijā ir ap 336 000 hektāru ES nozīmes meža biotopu. ZM norāda, ka ikkatrs hektārs meža biotopu nav automātiski aizsargājamā teritorija, un ir jāaizsargā noteikts to īpatsvars. Nepieciešamais biotopu aizsardzības apjoms pamatā ir nodrošināts "Natura 2000" aizsargājamo teritoriju tīklā.
Atsevišķiem biotopiem vēlamais īpatsvars vēl nav sasniegts, tāpēc AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pagājušajā gadā sagatavoja piedāvājumu par vairāk nekā 50 000 hektāru papildu platību iekļaušanu "Natura 2000" teritorijās. Šobrīd LVM un Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti sistemātiski strādā pie šo teritoriju precizēšanas, lai pēc tam tās iekļautu aizsargājamo teritoriju tīklā.
Kā ziņots, Latvijas Dabas fonds (LDF) ir konstatējis, ka MPS apsaimniekotā teritorijā Rucavas apkaimē nocirsta mežaudze, kurā auga vismaz 377 gadus veca priede un citi līdzīga vecuma koki. Šajā teritorijā bija reģistrēts ES nozīmes aizsargājamais biotops un vairāku īpaši aizsargājamu sugu atradnes.