"Domājām, ka sācies karš". Kādēļ iedzīvotāji nesaņēma brīdinājumu par Latvijā ielidojušo dronu?

Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos, brigādes ģenerālis Egils Leščinskis skaidroja, ka iedzīvotāji šūnapraides ziņojumus nesaņēma, jo incidenta norises laiks bija pārāk īss. Ja drons turpinātu savu kustību Latvijas gaisa telpā, paziņojumi būtu izsūtīti.

Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks portālam jauns.lv norādīja, ka "Daži cilvēki tiešām domāja, ka karš ir sācies. Citi domāja, ka tas bija gāzes balons, kas uzsprādzis. Un interesanti, ka pat šoreiz vēl nebija nekādu brīdinājumu no apraides sistēmas. Piemēram, ja pazūd elektrība, mēs saņemam paziņojumu, taču šajā gadījumā tāda paziņojuma nebija," atklāj Upenieks.

Savukārt Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle šodien paziņoja, ka Latvijā nokritušais drons nav valstiska mēroga krīze, bet gan atsevišķs gadījums.

Viņš norādīja, ka šādi gadījumi notikuši arī citās valstīs, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Karadarbības rezultātā šādi incidenti atkārtoti iespējami arī Latvijā, taču sabiedrība patlaban var būt drošībā.

Papildināts plkst. 12.59:

Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos, brigādes ģenerālis Egils Leščinskis minēja, ka var uzskatīt, ka ir bijis organizēts dronu uzbrukums kādam objektam un atsevišķi droni nokļuvuši Latvijas un Igaunijas gaisa telpā, līdz ar to šie gadījumi var būt savstarpēji saistīti.

Iepriekš Leščinskis norādīja, ka patlaban nav pierādījumu, ka Latgalē nokritušais un ar kaujas galviņu bruņotais drons būtu apzināti virzīts Latvijas virzienā.

Ģenerālis arī vērsa uzmanību, ka ar iekšdedzes dzinēju aprīkotā drona lidojuma augstums bijis diezgan zems, kas izskaidro, kāpēc tas bija ārpus lielajām radaru sistēmām.

Par drona izcelsmes valsti ģenerālis negribēja spekulēt, līdz ar to viņš nevarot apstiprināt, vai tas ir Krievijas vai Ukrainas drons. "Patlaban nav pierādījumu, ka tā būtu specifiski organizēta operācija no Krievijas," uzsvēra ģenerālis.

Drons pēc detonācijas ir sadalījies, un tā sastāvdaļas ir izkaisītas, līdz ar to armijas un iekšlietu dienesti patlaban nodarbojas ar drona atlieku savākšanu.

Jau ziņots, ka šonedēļ visās trijās Baltijas valstīs ielidojuši un eksplodējuši droni. Visticamāk, tie, Ukrainai aizstāvoties pret Krievijas agresiju, bija tēmēti pa mērķiem Krievijā, bet novirzījušies vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm novirzīti no kursa.

Baltijas valstu amatpersonas uzsvērušas, ka tās ir Krievijas pilna mēroga agresijas kara sekas un jārēķinās, ka šādi incidenti var atkārtoties.