Rīga un tai tuvējās pašvaldības, kas apvienojušās "Rīgas metropolē", aicina valsti pārvērtēt, cik pamatoti citas Latvijas pašvaldības saņem izlīdzināšanas fonda līdzekļus.
Kā informē "Rīgas metropole", ar nākamo gadu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā iemaksas veiks tikai visas "Rīgas metropoles" pašvaldības, tostarp arī Salaspils un Sigulda, kuras iepriekš nebija maksātāju kategorijā, un Jūrmala, bet visas pārējās pašvaldības ir naudas saņēmēju lokā.
Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, "Rīgas metropoles" pašvaldības 2024.gadā pašvaldību finanšu izlīdzināšanā iemaksās 174,76 miljonus eiro, kas būtu par 20 miljoniem eiro vairāk nekā šogad. Lielāko daļu summas - 133,35 miljonus eiro - iemaksātu Rīga, bet valsts budžeta dotācija fondā veidos 35,9 miljonus eiro.
Mārupes novada iemaksas fondā nākamgad paredzētas 16,2 miljoni eiro (salīdzinoši šogad tie bija 12,3 miljoni eiro), Jūrmalas - 10,6 miljoni eiro, Ropažu novada - 9,27 miljoni eiro (šogad - 7,2 miljoni eiro), Ādažu novada - 6,4 miljoni eiro (šogad - 4,39 miljoni eiro), Ķekavas novada - 6,2 miljoni eiro (šogad - 4,8 miljoni eiro), Salaspils novada - 1,18 miljoni eiro, Saulkrastu novada - 1,3 miljoni eiro (šogad - 0,84 miljoni eiro), Olaines novada - 665 500 eiro (šogad - 170 000 eiro), bet Siguldas novada - 120 000 eiro.
Pēc Rīgas vicemēra un “Rīgas metropoles” līdzpriekšsēdētāja Edvarda Ratnieka (NA) vārdiem, "visas pašvaldības valstī ir neapskaužamā situācijā", lai īstenotu tām noteiktās funkcijas un attīstītu infrastruktūru un jaunus projektus, tomēr šādas naudas izņemšana galvaspilsētai un apkārtējām pašvaldībai radot grūtības "paskaidrot mūsu iedzīvotājiem, ka mums trūkst līdzekļu elementārām vajadzībām".
"Vienlaikus iedzīvotāji kā veiksmīgus attīstības piemērus ar sakārtotiem iekšpagalmiem un ceļiem, jaunām ēkām un atbalstu uzņēmējiem min pašvaldības, kas saņem dotāciju no mums. Mēs nerunājām par pašvaldībām, kurām šī finanšu piešprice patiešām ir izdzīvošanas jautājums, bet būtu svarīgs visaptverošs izvērtējums un taisnīgāka pārdale," teicis Ratnieks.
"Rīgas metropoles" ieskatā, ir svarīgi izvērtēt pašvaldību, kas saņem līdzekļus, pašpietiekamību - cik lielā mērā šie līdzekļi konkrētajai pašvaldībai ir vajadzīgi pamatvajadzību nodrošināšanai un cik tie tiek novirzīti kā papildu finansējums dzīves kvalitātes uzlabošanai, "ko bieži vien tik lielos apjomos nemaz nevar atļauties maksātāju pašvaldības".
Ratnieks aicina izveidot stingrāku valsts puses uzraudzību pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda iemaksu izlietošanai, kā piemēru līdzekļu izlietošanai neatbilstoši fonda izveides mērķim minot Rēzeknes pilsētas pašvaldību. Fonda mērķis ir atbalstīt trūcīgākās pašvaldības, radot līdzvērtīgus priekšnosacījumus to funkciju īstenošanai un kvalitatīvu pamatpakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem, atgādina politiķis.
Organizācija arī mudina vērtēt iespējas no valsts puses proporcionāli palielināt iemaksu apjomu pašvaldību finanšu izlīdzināšanā. Šobrīd tas veido aptuveni piektdaļu no visa finansējuma.
Apvienību "Rīgas metropole" veido Rīga un astoņi Pierīgas novadi. Oficiālie valsts statistikas dati liecina, ka 2022.gadā Rīgā un Pierīgā dzīvoja 53% valsts iedzīvotāju un tika saražotas divas trešdaļas valsts iekšzemes kopprodukta, atzīmē organizācija.
Kā LETA rakstīja iepriekš, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis 15.novembrī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas sēdē akcentēja sarežģīto situāciju pašvaldību budžetos nākamgad un vidējā termiņā, īpaši uzsverot arī kritisko situāciju Latgales pašvaldībās.
Virknē pašvaldību budžeta ieņēmumi vairs nesegšot pieaugušos izdevumus pamatfunkciju veikšanai, kas radušies arī valsts pieņemto lēmumu un pašvaldībām papildus noteikto uzdevumu rezultātā.
Kaminskis komisijas sēdē uzsvēra, ka līdz šim nevienu rudeni neesot runājis tik daudz par pašvaldību budžetiem kā šogad, jo situācija patiesi esot sarežģīta. Viņš publiski jau daudzkārt uzsvēris par būtisko izdevumu pieaugumu pašvaldībās, ko radījusi ne vien inflācija, bet arī valsts pieņemtie lēmumi un noteiktie uzdevumi pašvaldībām.