Neracionāla iecere par grandiozu būvi Madonā

Jumts septiņstāvu mājas augstumā, 3500 sēdvietu un kopējā platība pārsniedz pusi hektāra – nule noslēgusies sabiedriskā apspriešana par Madonas estrādes ieceri. Vēriens grandiozs un arhitektu aprindās jau apsmaidīts par jebkādu racionalitātes un arī gaumes kritēriju robežu pārkāpšanu.

«Projektā nepārprotami jaušams kaut kas no Ostapa Bendera vīzijām par Jaunajiem Vasjukiem kā pasaules šaha galvaspilsētu. Protams, ir pasaulē zināmas pilsētas, kas ar kultūras projektu un arhitektūras palīdzību ir spējušas pagriezt attīstību sev labvēlīgā - uzplaukuma - virzienā. Tomēr tajos gadījumos parasti runa ir ne vien par lielām, bet arī jēdzīgām un skaistām būvēm,» tā par Madonas monumentālajām ambīcijām raksta specializētā tīmekļa medija A4D redaktors, arhitekts Artis Zvirgzdiņš.

MADONAS VĒRIENS Ēka paredzēta kā multifunkcionāla koncertzāle, kurā radīti labvēlīgi apstākļi kā koru, tā arī elektroniski apskaņotu koncertu un brīvdabas izrāžu rīkošanai. Ēkas pamatforma veidota kā gliemežvāks. Tās konstruktīvā shēma veidota no liellaiduma metāla kopņu arkām, kas apšūtas ar plākšņu materiāliem. Sānu sienas skatītāju zonā ir atvērtas pret apkārtējo vidi, saglabājot brīvdabas estrādes funkcionalitāti un estētiku. Estrādes jaunbūvē paredzēts izveidot vienlīmeņa skatuves daļu 10-15 deju kolektīviem, kā arī iespējams izvietot kora podestus dziedāšanai vismaz 1000 dalībniekiem, kombinējot tos ar mobilo skatuvi. Ziemas laikā vienlīmeņa skatuves daļa izmatojama kā slidotava - hokeja laukums ar iebūvētu vai uzklājamu saldēšanas iekārtu grīdā. Aizskatuvē - ēkas trīsstāvu apjomā izvietotas tehniskās telpas, mākslinieku ģērbtuves un palīgtelpas. Kā vertikālā komunikācija te izmantota divas izolētas kāpņu telpas, kas ļauj nokļūt arī skatuves stacionārajā balkonā. Atbilstoši optimālām akustiskajām prasībām skatītāju zona pārbūvēta, izliecot to sfēriski. Skatītāju augšējās rindas tuvinātas skatuvei, tādā veidā radot priekšnosacījumus ērtai būvapjoma izveidei pazemē, ko plānots izmantot publiskām labierīcībām. Virs tām veidota jauna ieeja estrādes apmeklētājiem no R puses. Plašais vestibils skatītāju plūsmu sadala divās daļas. Te ērti atrisinātas arī vides pieejamības normatīvās prasības, izbūvējot sanitāros mezglus un speciāli aprīkotas skatītāju vietas. Virs vestibila veidota rekreācijas zona - balkons ar tiešu skatuves redzamību caur stiklotu sienu. Avots: Būvniecības ieceres publiskās apspriešanas materiāli. Būvprojekta izstrādātājs: SIA BL&projekti / Publicitātes foto, www.madona.lv

Uzreiz jāpaskaidro, ka šā projekta īstenošanai pagaidām nav atvēlēts ne centa un, visticamākais, tas nekad sava mēroga dēļ netiks īstenots. Bet maldīgo iespaidu, ka jau rītā vecās estrādes teritorijā tiks rakta milzu būvbedre, izraisījusi neveiksmīga pašvaldības komunikācija. Situāciju Neatkarīgajai apskaidroja Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs. Vecā estrāde bija avārijas stāvoklī un 2017. gadā tika demontēta, bet pilsētai vietā kaut kas vajadzīgs. Pirmām kārtām jau vasaras brīvdabas pasākumiem. Sākumā domājuši, ka pietiks ar soliņu nokrāsošanu, celiņiem, apstādījumiem. Tad nonākuši līdz lielāka mēroga versijai ar jaunu skatuvi un galu galā sabiedriskajai apspriešanai nodevuši maksimālo programmu, ar segtu skatītāju zāli pāri par 3000 cilvēku ietilpībā. Un tā nemaz nav ambīcija dziesmusvētku mērogos, kā Madonu tagad apceļ, bet gan desmitā daļa no Mežaparka estrādes. Sabiedriskajā apspriešanā saņemtas 30 atsauksmes un tikai divas izteikti negatīvas.

Mērs uzsver, ka projekta īstenošana tiek plānota trīs kārtās. Pirmajā ietilpst soliņi un labiekārtojums, otrajā skatuves daļa, ko ziemā var pielāgot slidotavas vajadzībām. Lai Madona nestu Latvijas ziemas galvaspilsētas vārdu. Pirmo kārtu varētu sākt realizēt 2021. gadā. Tad pieķerties otrai. Bet pilnais jumts estrādei būtu jau trešā kārta, kas varbūt īstenotos pēc gadiem septiņiem, desmit. Priekšnosacījumi tam divi. Viens ir nauda. Arī optimistiski aplēstajiem 3,5 miljoniem eiro jābūt pieejamiem no Eiropas fondiem. Un otrs ir kultūras patēriņš. Proti, regulāra nepieciešamība pēc kultūras būves ar tik lielu ietilpību. Madonas pilsētā mīt ap 7000 iedzīvotāju, novadā kopā pēc reģionālās reformas būs ap 33 000. Salīdzinājumam - tas ir tikai par pieciem tūkstošiem mazāk, nekā mīt Ventspils pilsētā. Tomēr, būvējot savu jauno koncertzāli Latvija, ventspilnieki tajā atvēlēja vien 560 skatītāju vietu. Kā skaidro mūzikas skolas direktors Andris Grigalis: «Šis ir optimāls, reāls izmērs.»