Pēc "PNB Bankas" darbības apturēšanas: Rēzeknei bankā palikuši 60 000 eiro

© Pixabay

3.lapa

Jēkabpils domes vadība nobažījušies par dažu tūkstošu eiro zaudēšanu "PNB Bankas" darbības apturēšanas dēļ.

Jēkabpils mērs Aivars Kraps (GKML) aģentūrai LETA pastāstīja, ka pirms gada domes iepriekšējā vadība noslēgusi līgumu ar "PNB banku", jo tā piedāvājusi pensionāriem iespēju maksāt komunālos maksājumus bez komisijas. Pilsētas atvērtajā kontā bankā ir līdz 4000 eiro, pastāstīja Kraps.

"Lai arī tie ir nepilni 4000 eiro, tā tāpat ir liela summa. Ņemot vērā, ka pašvaldības ar noteiktu budžetu nav starp tiem, kas saņem automātisku atmaksu, ir satraukums, ka līdzekļus varētu arī neatgūt," teica pašvaldības vadītājs.

Kraps gan uzsvēra, ka pašvaldība pieprasīs atmaksāt bankā ieguldītos līdzekļus.

Mēram gan pašvaldības līdzekļu turēšana "PNB bankā" esot pārsteigums. "Šorīt prasīju domē, kāpēc mēs vispār šādā bankā turam līdzekļus," pastāstīja politiķis, piebilstot, ka tas bijis iepriekšējās domes vadības lēmums.

Šīs situācijas dēļ Kraps varētu rosināt pašvaldībā diskutēt par iespēju pilsētai pāriet uz Valsts kasi. "Krājbankas situācijā Sociālais dienests zaudēja vairāk nekā 30 000 eiro. Katra šāda lieta palielina vēlmi runāt par nepieciešamību pārcelties uz Valsts kasi," teica Kraps.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais