2.lapa
Ar putekļiem pazūd centimetri
Šī vasara bija ļoti sausa, kas ceļam vienlaikus ir labi un slikti. Daudz ir runāts par ūdens nelabvēlīgo ietekmi uz ceļa stāvokli, taču ikdienas uzturēšanā arī pārlieku ilgstošs sausums grants ceļam nodara postu. Pieredze rāda, ka gadā noputekļojas apmēram 1 cm grants segas. Sausums neļāva pietiekamā apmērā veikt arī greiderēšanas un planēšanas darbus. Pamatotas ir braucēju sūdzības par sīko trepi un cita veida grants ceļa negludumiem, taču jāpaskaidro, ka ceļa greiderēšana un planēšana dod gaidīto efektu tikai tad, ja segums ir optimālā mitrumā. Uz izmirkuša ceļa LAU stumda dubļus, un jau pirmā smagā automašīna tajā atkal iebrauks rises - faktiski būs vēl sliktāk. Tāpat arī ar ļoti sausu ceļa virskārtu - nesaistītās grants un smilts frakcijas pārvēršas putekļos, un greiderējot tikai palielinās šo nesaistīto frakciju daudzums - putekļi ar vēju tiek nopūsti no ceļa, tas samazina virskārtas biezumu un ietekmē ceļa nestspēju.
Atputekļošana - komforts un nepieciešamība
LAU veic atputekļošanu ar kalcija hlorīda metodi, faktiski tā ir sāls, kas piesaista mitrumu un neļauj ceļam putēt. Ceļinieki skaidro, ka atputekļošana ar kalcija hlorīdu vairāk ir komforta jautājums cilvēkiem, kuri dzīvo tiešā grants seguma ceļa tuvumā. Šos darbus veic, ņemot vērā prioritātes - intensīvāk noslogotie autoceļu posmi ar grants segumu un blīvi apdzīvotās vietās.
Katru gadu tiek apzināti posmi, kur šie darbi jāveic. Kopumā šogad šie darbi veikti uz nepilniem 160 kilometriem. Jāpiebilst, ka mīts par to, ka pēc pirmā lietus ir jāatjauno kalcija hlorīda iestrādāšana, neatbilst patiesībai - savu efektu tas nezaudē arī pēc lietus, ja vien tās nav pārmērīgas lietavas. Savu iespaidu uz šīs metodes izmantošanu atstāja sausums - zeme un relatīvais gaisa mitrums bija ļoti zems, tāpēc uzkaisītais sāls vienkārši noputēja no ceļa un dažviet atputekļošanu nācās atkārtot.
Lai gan nezinātājam dubultās virsmas segums atgādina asfaltbetona segu, dubulto virsmu uzklāšanu var uzskatīt par ilgtermiņa risinājumu ne tikai putekļu jautājumā, bet arī braukšanas komforta, ceļa kalpošanas laika un ikdienas uzturēšanai nepieciešamā finansējuma aspektā. Celmlauži dubulto virsmu uzklāšanā uz grants seguma ceļiem ir Rēzeknes ceļu rajons, kur pirmie kilometri tika apstrādāti jau pirms desmit gadiem. Atgādināsim, ka dubultās virsmas tehnoloģija paredz divkārtēju ceļa virsmas apstrādi ar bituma emulsiju un šķembiņām, kā rezultātā tiek iegūts asfaltbetonam līdzīgs segums.
Seguma kalpošanas ilgums ir atkarīgs no satiksmes intensitātes un no kravas autotransporta pārvietošanās biežuma. Autoceļa virsmas segums iegūst asfaltam līdzīgu segumu, tomēr segums nav pielīdzināms asfalta seguma noturībai un nestspējai. Tādēļ segumu var sabojāt intensīva kravas autotransporta satiksme vai pārgalvīga manevrēšana, driftēšana. Līdz ar to dubultās virsmas apstrāde tiek veikta uz autoceļiem ar nelielu satiksmes intensitāti.
Prakse pierāda, ka, desmit gadus vecai dubultai virsmai uzklājot trešo kārtu, brauktuves kvalitāte ir gluži kā jaunam segumam. Šovasar dubultās virsmas ir uzklātas 32 kilometru garumā.
