SOLI PA SOLIM: Kā tapa satelīts "Venta-1"

© Ventspils Augstskola

2.lapa

Tehniski satelīta izstrāde tika pabeigta 2011. gadā, un projekta vadītājs Indulis Kalniņš to prezentēja VeA Starptautiskajā Radioastronomijas centrā Irbenē 2011. gada augustā. Venta-1 nanosatelīts bija taisnstūra paralēlskaldņa formā ar korpusa izmēriem 275x275x100 mm un tam pievienotu 500x400 mm saules paneli, satelīta masa - 7,5 kg. Ar satelītu Venta-1 orbītā ap Zemi bija paredzēts veikt virkni eksperimentu, kā galveno - kuģu automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) raidīto signālu uztveršanu orbītā un šo datu noraidīšanu uz zemi, lai pētītu šādu datu izmantošanas iespējas. Uz satelīta bija uzstādīta arī miniatūra fotokamera zemes virsmas attēlu uzņemšanai.

Tā kā kopš līguma par satelīta izstrādi noslēgšanas 2008. gadā, cenas par satelītu orbītā ievadīšanas pakalpojumiem bija būtiski pieaugušas, bija nepieciešams meklēt papildus finansējumu. Projekta partneri Brēmenē daļēji to atrisināja uz Venta-1 izvietojot arī Zviedrijas uzņēmuma AAC Microtec moduli. Tas, protams, palielināja satelīta izmērus un svaru. Papildus finansējums satelīta ievadīšanai orbītā tika meklēts arī no VeA puses. Pozitīva atbilde lūgumam rast papildus līdzekļus satelīta palaišanai kosmosā tika saņemta 2012. gada novembrī, kad Saeimas Budžeta un finanšu komisija ar savu lēmumu piešķira šim mērķim 50 tūkst. Ls.

Sarežģītāka un laikietilpīgāka, nekā sākotnēji to varēja prognozēt, izrādījās satelītam nepieciešamo radiofrekvenču koordinācija. Tā ir starptautiski reglamentēta procedūra, ko Latvijā ir pilnvarota veikt Valsts akciju sabiedrība „Elektroniskie sakari”. Frekvenču koordinācija jau pēc definīcijas ir ilgstoša procedūra, kuru vēl komplicētāku padarīja satelītam Venta-1 nepieciešamās vairāku dažādu diapazonu radio komunikāciju frekvences. Pēc ilgāka sagatavošanās posma un satelīta raiduztverošās sistēmas tehnisko nianšu precizēšanas tehniskais pieteikums frekvenču koordinācijai VAS „Elektroniskie sakari” tika iesniegts 2012. gada rudenī. Šīs iestādes speciālisti koordinācijas procesa ilgumu prognozēja vismaz 2 gadus. Faktiski visas nepieciešamās atļaujas tika saņemtas četru gadu laikā.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Latvijā

 Valsts kancelejas direktors nolēmis apvienot Komunikācijas departamentu un Stratēģiskās komunikācijas departamentu, plānojot, ka darbu neviens nezaudēs, tomēr izmaiņām nepiekrītot, daļa cilvēku darbu atstās, aģentūrai LETA sacīja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.

Svarīgākais