Kopš orbītā ap Zemi riņķo Latvijas pirmais satelīts Venta-1, sabiedrībā ir pieaugusi interese gan par satelītu, gan par tā izstrādes projektu kopumā. Īsajās ziņās, kas tika publicētas pēc satelīta palaišanas kosmosā, daudz kas palicis nepateikts, dažkārt pat var rasties maldīgs priekšstats par satelīta tapšanas apstākļiem.
Lai veicinātu topošo studentu izvēli studēt dabas un inženierzinātnes un palielinātu studējošo interesi par savu nākamo profesiju, 2007. - 2008. gadā Ventspils Augstskolā radās ideja izgatavot savu studentu satelītu. Tā kā mūsu augstskolā šādas pieredzes nebija, profesoram Jurim Žagaram tika uzticēts meklēt sadarbības partnerus, ar kuriem kopā šādu projektu varētu realizēt. Šādi partneri tika atrasti Vācijā Brēmenes Lietišķo zinātņu universitātē un Vācijas aerokosmisko tehnoloģiju uzņēmumā “OHB System”. Sadarbību no Vācijas puses vadīt uzņēmās profesors Indulis Kalniņš, kurš strādāja gan uzņēmumā “OHB System”, gan docēja kursus Aerokosmisko tehnoloģiju studiju programmā Brēmenes Lietišķo zinātņu universitātē. Viņam bija arī vērā ņemama pieredze mazo satelītu būvē sadarbībā ar dažādu valstu speciālistiem.
Šajā laikā projektam pievienojās arī Ventspils Augsto Tehnoloģiju parks tā vadītājas Danas Reiznieces personā. 2008. gada septembrī starp Ventspils Augstskolu (VeA), Ventspils Augsto Tehnoloģiju parku (VATP) un Brēmenes Lietišķo zinātņu universitāti (BLZU) tika noslēgts sadarbības līgums par nanosatelīta Venta-1 būvi un ievadīšanu orbītā. Satelīta projektēšanu un izgatavošanu apņēmās veikt Brēmenes LZU, darbā iesaistot arī abu augstskolu studentus.
Finansējums bija jānodrošina Latvijas partneriem. Sadarbības līguma noslēgšanas brīdī garantēta finansējuma Latvijas partneriem nebija, bet bija tā laika Izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes solījums iespēju robežās no ministrijas puses projektu atbalstīt. Savukārt VeA studentu stažēšanos Brēmenē organizēja un finansēja VATP.
Sākotnēji satelītu bija paredzēts ievadīt orbītā jau 2010. gada beigās, bet to izjauca 2009. gada ekonomiskā krīze un tās izsauktie pārtraukumi projekta finansēšanā. Tādēļ finansējuma piešķiršana notika neregulāri, pa daļām, nesaistīti ar reāli veicamajiem darbiem konkrētā projekta stadijā. Viss no IZM saņemtais finansējums tika izmantots satelīta projektēšanas un izstrādes tehniskā procesa nodrošināšanai Brēmenē. Projekta pasākumi Latvijas pusē bija jānodrošina Ventspils Augstskolai par saviem līdzekļiem. Tā kā projekta realizācijas laiks sakrita ar ekonomiskās krīzes smagākajiem gadiem un valsts budžeta finansējums augstskolai tika samazināts par 50%, tad, protams, finansējums projekta atbalstam faktiski izpalika. Šie apstākļi noveda pie tā, ka 2010. gadā vidū satelīts vēl nebija pabeigts, un tādējādi tika zaudēta iespēja to palaist ar Indijas nesējraķeti, izmantojot studentu satelītiem paredzētās ievērojamās atlaides.