Kiršteins: piemineklis PSRS jūrniekiem nojaukts leģitīmi

ATBRĪVOJAS. Biedrības Daugavas Vanagi Latvijā Limbažu nodaļa 1974. gadā uzstādīto pieminekli demontējusi aizvadītajās brīvdienās © Publicitātes foto

Kārtējo reizi Padomju Savienības mantojuma dēļ Latvija sagājusi ragos ar Krieviju, kas uzskata, ka, Limbažos demontējot pieminekli PSRS jūrniekiem, pārkāpta starpvalstu vienošanās.

Šāds paziņojums draud ar diplomātisku skandālu. Bet, kamēr Ārlietu ministrija komentārus šajā jautājumā nesniedz, politiķis, kas piedalījies vienošanās veidošanā, uzskata, ka Krievijas sašutumam nav pamata.

Biedrības Daugavas Vanagi Latvijā Limbažu nodaļa 1974. gadā uzstādīto pieminekli demontējusi aizvadītajās brīvdienās. Tas izraisīja Krievijas Ārlietu ministrijas sašutumu un notas nosūtīšanu Latvijai.

Krievija atsaucas uz 1994. gadā parakstīto starpvalstu vienošanos par Latvijā dzīvojošo Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību. Šī vienošanās cita starpā nosaka, ka Latvijai ir pienākums nodrošināt memoriālo būvju sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu.

«Mēs uzskatām pieminekļa padomju jūrniekiem nojaukšanu par nepieņemamu un pretrunā ar divpusējām vienošanām,» saka Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Ārlietu ministrija pagaidām nekomentēšot šo situāciju. Tā patlaban noskaidro situāciju un līdz pilnīgai apstākļu noskaidrošanai komentārus nesniegs.

Savukārt Nacionālās apvienības deputāts Aleksandrs Kiršteins, kurš tālajā 1994. gadā bija viens no Latvijas pārstāvjiem, kas Krievijas piesaukto vienošanos sagatavoja, uzskata, ka Krievijai nav pamata Latvijai pārmest vienošanās neievērošanu. «Es tajās sarunās piedalījos, un tolaik runājām tikai par memoriāliem, ar to domājot brāļu kapus. Tie, kas vēl ir dzīvi, no tām sarunām atceras, ka runa bija tikai par apbedījumiem,» uzsver A. Kiršteins.

Taču apbedījums zem šī pieminekļa nekad nav bijis, Neatkarīgajai skaidro Limbažu domes priekšsēdētāja vietniece Ineta Zariņa. Viņa zina stāstīt, ka piemineklis PSRS jūrniekiem netālu no skolas uzcelts aizvadītā gadsimta septiņdesmitajos gados patriotiskas audzināšanas nolūkos. Jūrnieku mirstīgās atliekas 1941. gadā apglabātas citā vietā, bet pēc kara pārbedītas, un saskaņā ar starpvalstu vienošanos Limbažu pašvaldība par šo apbedījuma vietu regulāri rūpējas.

Turklāt, gadiem ritot, pieminekli krietni pabojājis laika zobs. Vēl aizvadītā gadsimta deviņdesmitajos gados no pieminekļa pazudusi metāla plāksne un jūrniekus simbolizējošie metāla enkuri. Radušies arī citi bojājumi, kas sākuši kļūt bīstami netālās skolas audzēkņiem.

Laika gaitā atklājušies arī citi fakti par kritušajiem PSRS jūrniekiem, kas liedz tiem veltīto pieminekli attiecināt uz Krievijas piesaukto starpvalstu vienošanos. Saskaņā ar arhīvu materiāliem jūrnieki ir atpalikuši no savas daļas un atkāpjoties nonākuši Limbažu apkārtnē, kur nodarbojušies ar marodierismu un nogalinājuši septiņus vietējos iedzīvotājus. Rezultātā izcēlusies sadursme ar vietējiem, kurā jūrnieki gājuši bojā.

Tāpēc, ņemot vērā, ka piemineklis bijis avārijas stāvoklī, pašvaldība deva biedrības Limbažu nodaļai atļauju to demontēt un labiekārtot teritoriju. Biedrība šim mērķim no valsts budžeta saņēmusi mērķdotāciju 8000 eiro apmērā.



Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.