Tā kā balsojumā par Rucavas novada domes priekšsēdētāju pagājušā gada 28.oktobrī piedalījies arī deputāts Jānis Bārdulis, kuram tobrīd jau bija stājies spēkā notiesājošs spriedums un kurš ar 22.oktobri bija zaudējis Rucavas novada domes deputāta pilnvaras, teorētiski pastāv iespēja, ka Andris Brīvkalns domes priekšsēdētāja amatā ievēlēts nelikumīgi, sarunā ar aģentūru LETA pieļāva Rucavas novada domes priekšsēdētāja vietniece Līga Stendze.
Iepriekšējais Rucavas novada domes priekšsēdētājs Viktors Čamans pagājušā gada rudenī nolēma atkāpties no amata veselības problēmu dēļ, tāpēc deputātiem bija jālemj par jauna novada domes priekšsēdētāja ievēlēšanu. Šim amatam bija izvirzīti divi kandidāti - Andris Brīvkalns un Andis Rolis. Par Brīvkalnu nobalsojuši septiņi deputāti, par Roli - pieci, bet viens deputāts balsojumā atturējies. Tas bijis aizklātais balsojums, tāpēc nav iespējams pateikt, kā balsojis Bārdulis - pastāv trīs iespējas, kā viņš rīkojies, uzsver Stendze. Pašvaldība šajā jautājumā vērsusies pēc padoma pie Reģionālo un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM).
Ja pašvaldība konstatē, ka domes lēmumu pieņemšanā ir piedalījusies persona, kurai deputāta pilnvaras ir izbeigušās pirms termiņa, piemēram, sēdes laikā pārējie deputāti nebija informēti par spēkā stājušos tiesas spriedumu Bārdulim, tad pašvaldībai atkārtoti ir jāizvērtē šādā sēdē pieņemto lēmumu spēkā esamība, norāda RAPLM valsts sekretāre Laimdota Straujuma.
Vakar, 25.februārī, notika kārtējā Rucavas novada domes sēde, kurā tika pārrunāta domes tālākā rīcība. Tika nolemts, ka martā tiks sasaukta ārkārtas sēde, bet līdz tam domes juristam jāsagatavo atzinums. Tāpat pašvaldība lūgs atzinumu no RAPLM un neatkarīga zvērināta advokāta, lai, pamatojoties uz šiem trim dokumentiem, deputāti ārkārtas sēdē varētu lemt par tālāko rīcību, skaidro Stendze. Uz ārkārtas sēdi plānots aicināt gan Bārduli, gan RAPLM pārstāvi.
Tā kā pēc 2009.gada 22.oktobra Bārdulim nebija nekāda tiesiska pamata saņemt atlīdzību par priekšsēdētāja vietnieka un citu ar deputāta darbību saistītu pienākumu pildīšanu, viņam jāatmaksā gan alga, ko viņš turpinājis saņemt pēc pilnvaru izbeigšanās, gan arī izdevumi par telefona sarunām un transporta izmantošanu. Iespējamā summa, kas Bārdulim varētu būt jāatmaksā, ir 2157 lati, informēja Stendze.
Tā kā tiesas spriedumā konstatēts, ka Bārdulis, būdams Rucavas pagasta padomes priekšsēdētājs, ar savu bezdarbību ir radījis Rucavas pagasta pašvaldībai ievērojamu kaitējumu - ne mazāku par Ls 29 797 - , Rucavas novada domei būs arī jālemj, vai celt prasību pret Bārduli, lai šo summu piedzītu.
Bārdulis jau ir samaksājis naudas sodu 10 minimālo mēnešalgu apmērā, proti, 1800 latus, ko Kurzemes apgabaltiesa viņam piesprieda pagājušā gada septembrī, aģentūru LETA informēja Liepājas tiesas tiesneša palīdze Velga Lūka.
Sodu bijušais Rucavas pagasta padomes priekšsēdētājs samaksājis šī gada 26.janvārī.
Ar tiesas spriedumu Bārdulis atzīts par vainīgu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 319.panta otrās daļas par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu. Tiesas spriedumā konstatēts, ka Bārdulis, būdams Rucavas pagasta padomes priekšsēdētājs, ar savu bezdarbību ir radījis Rucavas pagasta pašvaldībai ievērojamu kaitējumu - ne mazāku par 29 797 latiem.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Stendze, Bārdulis vēl gandrīz četrus mēnešus pēc notiesājošā sprieduma turpināja pildīt deputāta un priekšsēdētāja vietnieka pienākumus. RAPLM jau pagājušā gada decembrī esot izsūtījusi novada domei vēstuli par to, ka Bārdulis vairs nav tiesīgs pildīt deputāta pienākumus, taču nezināmu iemeslu dēļ vēstule nebija saņemta. Tikai 18.februārī šāda vēstule ir iereģistrēta, skaidro Stendze, kura tobrīd pildījusi saslimušā domes priekšsēdētāja Brīvkalna pienākumus. Jau tajā pašā dienā, 18.februārī, no Bārduļa saņemts iesniegums par atbrīvošanu no priekšsēdētāja vietnieka amata, un Bārdulis skaitās atbrīvots no amata ar 2009.gada 22.oktobri, kad stājās spēkā notiesājošais spriedums.
Kā LETA jau ziņoja, pagājušā gada septembrī Kurzemes apgabaltiesa atzina par vainīgu bijušo Rucavas pagasta padomes priekšsēdētāju Jāni Bārduli, kurš bija apsūdzēts lietā par valsts amatpersonas bezdarbību, un sodījusi viņu ar naudas sodu 10 minimālo mēnešalgu apmērā. Bārdulis bija apsūdzēts pēc Krimināllikuma 319.panta - par valsts amatpersonas bezdarbību.
Pirmajā tiesu instancē Liepājas tiesa Bārduli attaisnoja. Vēlāk lieta nonāca Kurzemes apgabaltiesā, Augstākajā tiesā, pēc tam atpakaļ Kurzemes apgabaltiesā, kura nolasīja notiesājošo spriedumu.
Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iepriekš bija lūdzis Liepājas rajona prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret bijušo Rucavas pagasta padomes priekšsēdētāju Jāni Bārduli par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Rucavas pagasta padome bija ieguldījusi tai piederošo nekustamo īpašumu "Ostmalas" SIA "Papes osta" par pazeminātu vērtību, vēlāk atlikušo vēsturisko Papes ostas daļu nācās pārdot privātuzņēmējiem un Rucavas pagasta padome zaudēja pār to kontroli.
Pagasta padome lēma atlikušo Papes ostas daļu par 102 000 latu pārdot uzņēmumam "Baltic Corporate Investments".
"Papes osta" savulaik tikusi izveidota minēto zemju apsaimniekošanai, un "Baltic Corporate Investments" tajā ieguvusi 60% daļu 3754 latu vērtībā, bet pašvaldība, ieguldot vērtīgās zemes, - tikai 40%, kuru vērtība savulaik noteikta 2503 latu jeb aptuveni divu santīmu par kvadrātmetru apmērā.
Lēmums par pašvaldības iekļaušanos "Papes ostā" pieņemts laikā, kad to vadījis Jānis Bārdulis (LZS), kurš skaidrojis, ka ieguldītās zemes tik lēti novērtētas, jo tām esot ļoti daudz apgrūtinājumu.