Nacionāļi atgādina bijušā kolēģa Straumes grēciņus
Pie Nacionālās apvienības pamatiem stāvējušais Jānis Straume, kas bijis gan Saeimas priekšsēdētājs, gan vienmēr nacionāli kareivīgās Tēvzemei un Brīvībai/LNNK līderis, radikāli izrevidējis savus uzskatus. Nu viņš uzskata, ka Latvijai bez Saskaņas centra dalības valdībā skaistu nākotni nepiedzīvot.
Kādreizējie komandas biedri šīs atklāsmes neuztver nopietni, atgādinot, ka J. Straume nav cilvēks ar sabiedrībā augsti vērtētu reputāciju un ka viņa izteikumiem neesot jāpievērš pārāk liela uzmanība.
J. Straume nacionālajās politiskajās organizācijās darbojies kopš 1988. gada, bijis gan LNNK, gan Helsinki86, bet 1993. gadā no Tēvzemei un Brīvībai tika ievēlēts atjaunotās republikas 5. Saeimā un vēlētāju uzticību baudījis līdz pat astotajam Saeimas sasaukumam. Šajā laikā politiskajā cīņā pret Saskaņas centru veidojošajiem politiskajiem spēkiem izmantotas sabiedrības neviennozīmīgi vērtētas kampaņas kā, piemēram, «krievi nāk».
Savukārt tagad viņš intervijā laikrakstam Diena paudis pārliecību, ka Latvijai nepieciešams panākt, lai valdībā strādātu arī Saskaņas centrs. Savukārt Nacionālās apvienības vadību viņš dēvē par kaušļiem, kuri no varas būtu jātur pēc iespējas tālāk.
Vairāki Neatkarīgās aptaujātie Nacionālās apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK) flanga pārstāvji bijušā kolēģa izteikumus nevēlējās komentēt, jo neesot lasījuši interviju, savukārt citi ir pārliecināti, ka ikvienam var būt savs viedoklis un tiesības to atklāti paust.
To, ka J. Straumes izteikumi cieši saistīti ar aizvien lielāku popularitāti gūstošo ideju par Saskaņas centra klātbūtnes valdībā nepieciešamību un Maskavas maigās varas izpausmēm, uzskata Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis.
«Katrai personai ir tiesības paust savu viedokli par kādas citas partijas līderiem vai paturēt to pie sevis. Nedomāju, ka tur vajadzētu ko īpaši komentēt. Uzmanība jāpievērš tam, ka atkal tiek stāstīts par Latvijas nepieciešamību virzīties austrumu virzienā. Taču domāju, ka šo viedokli nav paudusi sabiedrībā respektēta persona. Neraugoties uz to, domāju, ka šāds viedoklis un tendence ir bīstama, tādēļ nākamajās vēlēšanās latviešu vēlētājiem jākoncentrē savi spēki, lai nepieļautu šīs maskaviskās partijas nonākšanu pie varas,» saka E. Cilinskis. Viņa teiktais arī atgādina par J. Straumes pieminēšanu arī tā dēvētajā Jūrmalgeitā. Tajā, izmeklējot korupciju Jūrmalas domes priekšsēdētāja vēlēšanās noklausītās telefonsarunās, J. Straume tika dēvēts par Baķku.
Arī Baiba Broka, kas no Nacionālās apvienības ievēlēta Rīgas domē un bija viena no spēcīgākajiem kandidātiem uz mēra amatu, uzskata, ka J. Straumes izteikumi nespēs ietekmēt partijas kursu. Viņas pārliecību stiprina arī Rīgas domē novērotais Saskaņas centra darba stils. Savukārt Nacionālās apvienības vadības nodēvēšanu par kaušļiem viņa neuztver kā apvainojošu.
«Neuztvēru, ka tas būtu ļoti apvainojoši mūsu partijas vadītājiem. Ikvienam var būt savs viedoklis par procesiem. Savukārt es, Nacionālā apvienība un TB/LNNK, kuru pārstāvu, esam stingri un nelokāmi – neredzam iespēju, ka Saskaņas centrs varētu būt valdībā, jo tā ir partija, kas iestājusies pret latviešu valodu un kurā ir Nikolajs Kabanovs ar necienīgu attieksmi pret mums svarīgām vērtībām,» saka B. Broka.
Viņa nenoliedz, ka Saskaņas centrs ir politisks spēks, kam ir savs, spēcīgs elektorāts, padarot partiju par nozīmīgu politisko spēku, ar kuru jārēķinās, taču «tagad, strādājot Rīgas domē, neredzu ne mazāko iespēju, ka Saskaņas centrs varētu nonākt valdībā».
Uz Saskaņas centra ciešo saikni ar Maskavu un tās interešu realizēšanu Latvijā, kas kategoriski izslēdzot iespēju pielaist Saskaņas centru valdības veidošanai, norāda arī Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs no TB/LNNK Gaidis Bērziņš. «Nedrīkst aizmirst, ka Saskaņas centrs ir ne tikai politiskā partija, kas pamatā apvieno krievvalodīgos, bet ir arī Kremļa politikas īstenošanas instruments Latvijā,» saka G. Bērziņš.
Jāpiemin, ka J. Straumem pašlaik Nacionālajā apvienībā, visticamāk, nav nekādas ietekmes, jo 2011. gadā viņš no TB/LNNK brīvprātīgi izstājās.