Jaunais Irānas prezidents nodod amata zvērestu

Jaunais Irānas prezidents Hasans Rohani svētdien nodeva amata zvērestu.

Lai gan Rohani jau sestdien oficiālā ceremonijā stājās Irānas prezidenta amatā, publiskā amatā stāšanās ceremonija notika tikai svētdien, kad Rohani parlamenta deputātu priekšā nodeva prezidenta zvērestu un atklāja savas valdības sastāvu.

Svinīgajā parlamenta sēdē svētdien piedalījās arī desmit reģiona valstu vadītāji, kā arī bijušais Eiropas Savienības (ES) ārpolitikas koordinators Havjers Solana, kurš savulaik pasaules lielvaras pārstāvējis sarunās par Irānas kodolprogrammu.

Pēc zvēresta nodošanas Rohani uzstājās ar uzrunu, kurā atzina, ka Irānas tauta vēlas "dzīvot labāk", dzīvot pasaulē, kurā tā vairs nav izolēta.

"Tauta balsoja par mērenību (..), ļaudis vēlas dzīvot labāk, iegūt cieņu un izbaudīt stabilu dzīvi. Viņi vēlas no jauna atgūt sev pienākošos vietu starp tautām," norādīja Irānas jaunais prezidents.

64 gadus vecais Rohani Irānas prezidenta amatā nomaina stingrās līnijas piekritēju Mahmudu Ahmadinedžadu, kura īstenotās politikas rezultātā Irāna nonākusi starptautiskā izolācijā. Ahmadinedžads Irānas prezidenta amatā aizvadīja divus pilnvaru termiņus - kopumā astoņus gadus.

Rietumvalstis paudušas piesardzīgas cerības, ka mērenākais Rohani varētu izrādīties piekāpīgāks sarunās par Teherānas kodolprogrammu, kuras mērķis, kā uzskata Rietumi, ir atomieroču iegūšana.

Pēc stāšanās amatā Rohani atkārtoti paziņoja, ka viņš panākšot pret Irānu vērsto starptautisko sankciju atcelšanu.

Mana valdība "spers fundamentālus soļus Irānas pozīciju uzlabošanā, pamatojoties uz nacionālajām interesēm un represīvo sankciju atcelšanu," televīzijas tiešraidē skatāmajā uzrunā sestdien sacīja jaunais prezidents.

Savukārt svētdien Rohani uzsvēra, ka vienīgais veids, kā sadarboties ar Irānu ir, dialogs, nevis sankcijas.

"Vienīgais ceļš uz sadarbību ar Irānu ir caur sarunām kā līdzīgam ar līdzīgu, savstarpēju uzticības veidošanu un savstarpēju cieņu, mazinot naidīgumu," norādīja Rohani.

Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais