Valdība lems par Čalovska izdošanu; ārlietu ministrs balsos pret izdošanu
Valdībā šodien lems par smagos kibernoziegumos apsūdzētā Denisa Čalovska izdošanu tiesāšanai ASV. Koalīcijas pārstāvjiem nav vienotas nostājas šajā jautājumā.
Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) pirmdien žurnālistiem sacīja, ka Reformu partija jau paudusi savu nostāju, proti, šo politisko spēku pārstāvošie ministri neatbalstīs Čalovska izdošanu.
Savukārt satiksmes ministrs Anrijs Matīss ir aicināts atturēties šajā balsojumā, norādīja pie frakcijām nepiederošo deputātu pārstāvis Viktors Valainis.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs šodien izplatītā paziņojumā norāda, ka balsos pret Denisa Čalovska izdošanu ASV: "Pirmkārt, man nav pārliecības, ka soda apjoms, kas viņam tiktu piespriests izdošanas gadījumā, būtu samērojams ar nedaudz vairāk nekā divdesmit gadus vecā jaunieša iespējamiem likuma pārkāpumiem. 67 gadi, ko Deniss Čalovskis, iespējams, pavadītu ASV sodu izciešanas iestādēs ir pielīdzināms mūža ieslodzījumam. Otrkārt, man nav pārliecības un manā rīcībā nav informācijas, ka Denisam Čalovskim gadījumā, ja viņš tiktu izdots un notiesāts ASV, būtu nodrošināta iespēja sodu izciest Latvijā, ja viņš tā vēlētos. Treškārt, jautājums, vai Deniss Čalovskis iespējamo likuma pārkāpumu ir izdarījis Latvijas vai ASV teritorijā ir neskaidrs un nav pārliecinoši atbildēts. Ja Deniss Čalovskis ir izgatavojis vai pielāgojis izmantošanai neatļautu datorprogrammu, tad viņš to nevar būt izdarījis ASV, kur nekad nav atradies. Tāpat arī nav ziņu, ka Deniss Čalovskis minēto datorprogrammu būtu realizējis vai izplatījis ASV. Līdz ar to mani nepārliecina apsūdzības rakstā norādītā Denisa Čalovska saikne ar noziegumu, kas pastrādāts ASV teritorijā."
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) politiķis Roberts Zīle skaidroja, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) ir atbildīgs par šo jautājumu, virza to izskatīšanai valdības sēdē un nacionālās apvienības pārstāvji viņam uzticas. Tieslietu ministrija sniedza atzinumu, ka tā neredz šķēršļus Čalovska izdošanai, taču ministrija iepriekš nolēma vērsties ASV Tieslietu departamentā ar lūgumu garantēt, ka tiks ievērotas Čalovska cilvēktiesības gadījumā, ja viņš tiktu izdots ASV, jo tādas šaubas bija radušās Ārlietu ministrijai un tiesībsargam.
ASV solīja garantēt, ka tiks ievērotas Čalovska cilvēktiesības, ja Latvija viņu izdos ASV, tādā veidā ASV "kliedēja Latvijas bažas par iespējamajiem cilvēktiesību pārkāpumiem".
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) pirmdien pēc koalīcijas padomes sēdes sacīja, ka valdība gatava izvērtēt visus juridiskos argumentus, uzklausīt ģenerālprokuroru šajā jautājumā. "Zināmā mērā mani pārsteidz tas, ka šis jautājums tiek politizēts, ka atsevišķām partijām ir skaidrs viedoklis, pirms viņi vispār ir uzklausījuši ģenerālprokuroru un citu kompetento personu viedokļus," pauda valdības vadītājs.
Kā ziņots, ASV federālie prokurori 1985.gadā dzimušajam Latvijas pilsonim Čalovskim, kurš esot pazīstams arī ar iesauku "Miami", un diviem citiem iespējamiem Austrumeiropas kibernoziedzniekiem cēluši apsūdzības par datorvīrusa "Gozi Virus" radīšanu un uzturēšanu. Ar šo vīrusu tika inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp aptuveni 40 000 datoru ASV. Vīruss nonācis pat ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) datoros.
ASV lūgusi Latviju izdot Čalovski tiesāšanai. 31.janvārī Latvijas Augstākā tiesa atstāja negrozītu prokurora Mārča Viļuma lēmumu, ar kuru viņš bija atzinis par pieļaujamu Čalovska izdošanu. Galīgais lēmums šajā jautājumā būs jāpieņem valdībai. Ja Latvija Čalovski izdos, ASV viņam var draudēt pat 67 gadu cietumsods.
Tikmēr pats Čalovskis neatzīst, ka būtu apzināti radījis vai uzlabojis kādu programmatūru izmantošanai ļaunprātīgiem mērķiem, saņemot par to samaksu. "Turklāt ne Čalovskim, ne kādam no viņa advokātiem nekad nav uzrādīti jebkādi pierādījumi, kas apstiprinātu ASV viedokli par Čalovska saistību ar kibernoziegumu izdarīšanu," aģentūrai LETA sacīja viens no Čalovska advokātiem Saulvedis Vārpiņš.
Tikmēr Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs norāda: "viens no valsts pamatuzdevumiem ir gādāt par saviem cilvēkiem un nodrošināt, ka tiek ievērotas katra iedzīvotāja tiesības uz dzīvību, brīvību un cieņu. Tas ir ne tikai mans viedoklis, bet arī Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātais. Līdzās tam uzskatu, ka valsts uzdevums ir rūpēties, lai tās iedzīvotāji atbild par savas rīcības sekām, ja tie rīkojušies, pārkāpjot likumu. Un manā skatījumā atslēgas vārds šo abu principu attiecībā ir samērīgums. Vienkārši izsakoties, ja cilvēks pārkāpj likumu, viņam pienākas samērīgs sods." Tāpat ministrs papildina: "Runājot par Denisu Čalovski, kas sabiedrībā dēvēts par "Imantas hakeri", neesmu tiesīgs izteikt viedokli par to, vai minētā persona ir vai nav pārkāpusi likumu. Tas izdibināms tikai un vienīgi tiesiskā ceļā. Taču man ir savi apsvērumi, kāpēc balsoju pret Denisa Čalovska izdošanu tiesāšanai Amerikas Savienotajās valstīs. Pirmkārt, man nav pārliecības, ka soda apjoms, kas viņam tiktu piespriests izdošanas gadījumā, būtu samērojams ar nedaudz vairāk nekā divdesmit gadus vecā jaunieša iespējamiem likuma pārkāpumiem. 67 gadi, ko Deniss Čalovskis, iespējams, pavadītu ASV sodu izciešanas iestādēs ir pielīdzināms mūža ieslodzījumam. Manā skatījumā šāds soda apmērs nav samērīgs, un līdz šim neviens nav spējis pārliecinoši kliedēt manas bažas, ka varētu būt citādi. Otrkārt, man nav pārliecības un manā rīcībā nav informācijas, ka Denisam Čalovskim gadījumā, ja viņš tiktu izdots un notiesāts ASV, būtu nodrošināta iespēja sodu izciest Latvijā, ja viņš tā vēlētos. Treškārt, jautājums, vai Deniss Čalovskis iespējamo likuma pārkāpumu ir izdarījis Latvijas vai ASV teritorijā ir neskaidrs un nav pārliecinoši atbildēts. Ja Deniss Čalovskis ir izgatavojis vai pielāgojis izmantošanai neatļautu datorprogrammu, tad viņš to nevar būt izdarījis ASV, kur nekad nav atradies. Tāpat arī nav ziņu, ka Deniss Čalovskis minēto datorprogrammu būtu realizējis vai izplatījis ASV. Līdz ar to mani nepārliecina apsūdzības rakstā norādītā Denisa Čalovska saikne ar noziegumu, kas pastrādāts ASV teritorijā. Ceturtkārt, uzskatu, ka šī lieta jāizmeklē Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm un sadarbībā ar ASV jāmēģina iegūt kriminālprocesa materiālus, kas attiecas uz Denisam Čalovskim uzrādīto apsūdzību daļu. Tikai šādā veidā mūsu tiesībsargājošās institūcijas var audzēt savu kompetenci un ekspertīzi, izmeklējot sarežģītus virtuālajā vidē veiktus likuma pārkāpumus. Ja cilvēks Latvijā ir veicis likuma pārkāpumu, tad Latvijā arī šī lieta jāizmeklē, un Latvijas tiesas priekšā tā jāiztiesā. Piektkārt, gribu vēlreiz uzvērt, ka pastāv bažas, ka vairāk nekā 60 gadu ilgs cietumsods, kas draud Denisam Čalovskim izdošanas gadījumā, ir atzīstama par cietsirdīgu izturēšanos un ir pretrunā ar mūsu republikas Satversmi. Ratificējot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, Latvija ir uzņēmusies ievērot augstus cilvēktiesību standartus. Tas nozīmē, ka mums ir saistoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūra un spriedumi. Līdzšinējā ECT prakse liecina, ka Denisa Čalovska gadījumā šī tiesa, ņemot vērā iepriekšminētos argumentus, varētu viņa izdošanu vērtēt kā cilvēktiesības pārkāpjošu. Būtu nepareizi un bezatbildīgi pieņemt lēmumu par izdošanu, pastāvot lielai varbūtībai, ka tas tiks atzīts par prettiesisku, turklāt rezultātā Latvijai būs jāizmaksā kompensācija no valsts budžeta.
Jāpievērš uzmanība tam, ka vismaz divas Eiropas valsts pēdējā laikā ir noraidījušas ASV izdošanas pieprasījumus, kā iemeslus minot arī dažus no augstāk uzskaitītajiem apsvērumiem. Pērn šādu lēmumu pieņēma Lielbritānijas valdība hakera Gerija Makkinona lietā, kamēr nesen aizdomās par terorismu turēta Pakistānas pilsoņa izdošanu ASV apturēja Nīderlandes tiesa."
