Olands: Eirozonai nepieciešama straujāka integrācija

Francijas prezidents Fransuā Olands piektdien aicinājis eirozonas valstis virzīties "tālāk un ātrāk" integrācijas procesā, kam būtu jāaptver arī sociālā dimensija.

Olands arī norādīja, ka tām Eiropas valstīm, kas nav pārgājušas uz vienoto valūtu, vajadzētu ļaut pārējām valstīm virzīties uz priekšu savā gaitā. Sakot šos vārdus, prezidents, visticamāk, domājis Lielbritāniju, kas pat nav pievienojusies eirozonai, bet, kā tiek uzskatīts, bieži kavējusi citu valstu integrēšanos.

Olands pauda pārliecību, ka eirozonai nepieciešamas "dažādas metodes lēmumu pieņemšanai un papildu instrumenti" un Eiropas sistēma "nevar vienkārši būt 28 valstu savienība".

Eiropas Savienības (ES) Padomes sanāksmes sākumā Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka vēlas attīstīt ekonomisko un monetāro savienību vēl tālāk un panākt lielāku kopību banku sektorā.

Olands sacīja, ka ir vienojies ar Merkeli par eirozonas fonda izveidi konkurētspējas un nodarbinātības veicināšanai un gados jauno iedzīvotāju atbalstam.

Merkele fondu pieminēja jau savā runā ceturtdien, norādot, ka tas varētu būt "solidaritātes mehānisms zem striktiem nosacījumiem".

Latvijā

Pērn Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) Latvijai apsvērumu sniegšanai kopumā nosūtīja 19 lietas, kas ir par divām lietām vairāk nekā 2022.gadā, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā informatīvā ziņojuma par Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās darbu 2023.gadā, kas pieejams Tiesību aktu portālā.