Biedrība "Latvija par latu" EP deputātiem sūdzas par demokrātijas pārkāpumiem Latvijā

Biedrība "Latvija par latu" šodien nosūtījusi atklātu vēstuli Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem, kurā informē par cilvēktiesību un demokrātijas pamatprincipu pārkāpumiem Latvijā, aģentūru LETA informēja biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Orols.

Biedrība aicina EP un Eiropas Komisiju atcelt savu uzaicinājumu Latvijai pievienoties eirozonai līdz brīdim, kad tiks izpildītas ne tikai ekonomiskās prasības, bet tiks ievērotas arī cilvēktiesības un demokrātijas pamatprincipi.

"Neskatoties uz to, ka Latvija formāli izpilda ekonomiskos nosacījumus eiro ieviešanai, pašu Latvijas iedzīvotāju absolūts vairākums ir pret eiro ieviešanu. Par to liecina daudzu autoritatīvu sociālu aptauju dati, un Latvijā to zina ikviens," sacīts biedrības vēstulē saistībā ar Latvijas varbūtēju pievienošanos eirozonai.

Vēstulē arī norāda to, ka šogad trīs organizācijas - "Par Neatkarīgu Latviju", "Latvija par latu" un "Par latu, pret eiro" - ir mēģinājušas rosināt referendumus saistībā ar eiro ieviešanu, bet saņēmušas attiecīgās institūcijas - Centrālās vēlēšanu komisijas - atteikumus. Šie atteikumi esot pārsūdzēti tiesās, bet to izskatīšana tiek novilcināta, tādējādi radot iespēju valdībai ieviest eiro bez tautas akcepta, apgalvo, biedrības pārstāvji.

Minēts arī tas, ka, kā atbildes soli valdības nedemokrātiskai rīcībai, biedrība "Latvija par latu" rosinājusi parlamenta atlaišanu, kas tika atļauta un norit parakstu vākšana parlamenta atlaišanas referenduma rosināšanai.

Biedrība "Latvija par latu" ir pārsūdzējusi "Euro ieviešanas kārtības likumu" Latvijas Konstitucionālajā tiesā kā neatbilstošu Latvijas Konstitūcijas 1. un 2. pantiem. "Biedrība "Latvija par latu", citas sabiedriskas organizācijas, kā arī daudzi Latvijas iedzīvotāji ar neizpratni skatās Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta virzienā, kuras uzaicina iestāties eiro zonā tādu nedemokrātisku valsti kā Latvija, kurā tās vadība uzspļauj savai tautai, liedzot tai dalību valstiski svarīgu jautājumu lemšanā," sacīts vēstulē.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais