Pēc pērnā gada eiforijas, kad gada vidū valsts varēja atļauties budžeta grozījumos papildus iztērēt teju 90 miljonus latu, šogad, iespējams, nāksies piedzīvot smagu vilšanos – izdaudzinātā ekonomiskā atlabšana sāk samazināties, un liekas naudas vairs nav.
Daudzus gadus turēti bada maizē, prasītāju rindā ir iestājušies policisti, skolotāji, ugunsdzēsēji, ierēdņi, mediķi, kuriem apņemšanos izsist papildu finansējumu ir radījusi gan valsts augstāko amatpersonu pašreklāma par veiksmīgu krīzes pārvarēšanu, gan arī pagājušā gada budžeta grozījumi. Iespējams, nevēloties radīt asu sabiedrības neapmierinātību, starp premjeru Valdi Dombrovski un viņa partijas biedru, finanšu ministru Andri Vilku šobrīd raisās divdomīga polemika, jo valdības vadītājs papildu tēriņiem nesaka nē, bet A. Vilks kategoriski neredz iespēju šī gada vidū atvērt budžeta maku.
Tam, kādēļ budžeta grozījumi šogad Latvijai varētu izrādīties pārāk dārgs prieks, ir vairāki iemesli. Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis norāda: pirmkārt, ir sākuši samazināties Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi. Pērn Latvijas tautsaimniecība auga par 5,6%, bet šobrīd tiek plānoti vairs tikai 3,6%, savukārt katrs procents iekšzemes kopprodukta rādītājā – tie ir papildu 140 miljoni latu valsts budžetā. Otrs iemesls ir šogad Saeimas pieņemtais Fiskālās diciplīnas likums, kas nosaka – ja gada vidū valsts ieņēmumi izrādās labāki, nekā prognozēts, tad ir jāsāk veidot uzkrājumi nebaltām dienām, nevis viss tūdaļ jānoēd. A. Jarockis arī uzsver: papildu budžeta nauda tiekot tērēta katru mēnesi, taču sabiedrībai tas esot sliktāk pamanāms. «10 miljoni latu ceļiem, 7 miljoni – veselībai, vairāki miljoni plūdu seku likvidēšanai,» to, kas šogad jau ticis tērēts pa virsu ieplānotajam, min A. Jarockis. «Tāpat šogad ir plānota iepriekš budžetā neieplānota pensiju indeksācija, jāpatur prātā arī Liepājas metalurga iespējamā ietekme uz iekšzemes kopprodukta rādītājiem. Mūsu iespējas nav bezizmēra, jo īpaši tāpēc, ka jānoturas budžeta deficīta robežās,» klāsta FM pārstāvis. Cerības gada vidū sadalīt papildu naudu mazina arī vājie budžeta ieņēmumi, kas šobrīd tik tikko pārsniedz plānoto minimumu.
Arī Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs sarunā ar Neatkarīgo atzīst, ka pašreizējais budžeta ieņēmumu stāvoklis neļauj būt pārlieku optimistiskiem par iespējām gada vidū sadalīt papildu naudu. «Andris Vilks ir pateicis stingru nē, bet premjers sola vēl domāt. Es nenostāšos ne vienā, ne otrā pusē. Pagaidīsim vasaras nogali, iespējams, budžeta ieņēmumu situācija uzlabosies. No vienas puses, Eiropas tirgi nav pārāk cerīgi, eksporta pieaugums mazinās. Taču no otras – šogad necerēti palielinājies tūristu skaits Latvijā, kas varētu būtiski uzlabot iekšējo patēriņu,» prognozēja politiķis.
Jāpiebilst, ka smaga būs arī nākamā gada budžeta veidošana, jo ministriju vēlme pēc papildu līdzekļiem ir tieši desmit reizes lielāka par to, ko valsts reāli varēs atļauties. Proti, ministrijas ir lūgušas par 500 miljoniem latu vairāk nekā šogad, bet FM nākamgad būtu gatava papildus atvēlēt tikai 50 līdz 60 miljonus latu. V. Dombrovskis par savām prioritātēm nākamajam gadam nosaucis demogrāfiju, veselības aprūpi un ceļus, taču ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts jau ir paguvis iedzelt, ka valdībai trūkst kopīga redzējuma par nākamā gada svarīgākajām nozarēm.