Šodien valdības sēdē tika izveidota darba grupa saistībā ar valstij piederošo AS "Parex banka".
Valdības pārstāvji žurnālistiem pēc sēdes nekādus komentārus nesniedza, bet atbildīgie Finanšu ministrijas pārstāvji pie medijiem tā arī neiznāca, sēžu zāli pametot pa rezerves durvīm.
Savukārt Ministru kabineta preses sekretārs Aivis Freidenfelds vien apstiprināja, ka valdība ir izveidojusi darba grupu.
Oficiālajā valdības dokumentu vietnē "eportfelis" pie finanšu ministra Einara Repšes (JL) virzītā jautājuma "Par darba grupas izveidošanu" nekādi dokumenti nav pieejami.
Uz valdības sēdi šodien bija ieradušies Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis, Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimševics un Privatizācijas aģentūras (PA) valdes loceklis Mihails Pietkevičs.
Pagājušajā nedēļā valdība jautājumu par "Parex banku" izskatīja lielā slepenībā, un pēc vairāku stundu ilgās sēdes komentāri par iespējamiem lēmumiem netika sniegti. Laikā, kad notika valdības ārkārtas sēde, interneta portāls "Diena.lv" vēstīja, ka izskatīšanai valdības sēdes slēgtajā daļā iesniegts arī jautājums par izmaiņām "Parex bankas" padomes locekļu līgumos. Dokumentā piedāvātās izmaiņas amatpersonas pagaidām nekomentē, norādot uz slepenību, taču izdevās noskaidrot, ka PA rosina samazināt kompensācijas, ko padomes loceklis saņemtu par amata zaudēšanu.
Iepriekš vēl bijušā premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības laikā apstiprinātie līgumi ar padomes locekļiem paredzēja, ka padomes locekļa alga ir 2000 latu un ka, zaudējot darbu, viņiem tiek izmaksāta kompensācija jeb "zelta izpletnis" sešu mēnešalgu apmērā - 12 000 latu pirms nodokļiem.
Jau ziņots, ka iepriekš valdība slēgtā sēdē uzdeva PA līdz gada beigām iesniegt Ministru kabinetā AS "Parex banka" restrukturizācijas plānu.
PA uzdots kopīgi ar konsultantu strādāt pie restrukturizācijas plāna, veikt nepieciešamos saskaņojumus ar Eiropas Komisiju un līdz 30.decembrim dokumentus iesniegt valdībā.
Dombrovskis atzina, ka restrukturizācija paredzēs bankas pamatdarbības atdalīšanu no bankai neraksturīgajām funkcijām, kā arī "slikto aktīvu" nodalīšanu.
Jau ziņots, ka "Parex bankas" sindicētā kredīta atdošanai nākamgad tiks nodrošināts finansējums no Latvijai piešķirtā starptautiskā aizdevuma līdzekļiem.
Kā aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Baiba Melnace, valsts kā "Parex bankas" īpašnieks jau 2009.gada februārī bija uzņēmusies sindicēto kredītu atmaksas saistības un pilnībā bija informēta par nepieciešamajiem papildu finanšu līdzekļiem šo saistību segšanai.
"Parex banka" ir spējusi šā gada laikā turpināt stabilizēt situāciju bankā, un tiek plānots, ka spēs nākamā gada sākumā daļu no kredīta atmaksāt jau no bankas līdzekļiem. Tādējādi nepieciešamais valsts ieguldījums plānots tikai aptuveni 100 miljoni latu no kopā nepieciešamajiem 217,8 miljoniem latu, skaidroja Melnace.
2009.gada februārī, Latvijas valstij noslēdzot vienošanos ar "Parex bankas" sindicēto kredītu devējiem, tā kā bankas īpašnieks uzņēmās saistības kredītu atmaksas nodrošināšanā. Vienošanās paredzēja 30% no kopējās aizdevuma summas jeb 232,5 miljonus eiro (aptuveni 163,4 miljonus latu) atmaksāt 2009.gada martā, 40% jeb 310 miljonus eiro (217,8 miljonus latu) - 2010.gada februārī un 30% jeb 232,5 miljonus eiro (163,4 miljonus latu) - 2011.gada maijā.
Šo saistību segšanai paredzēti starptautiskā aizdevuma līdzekļi no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas aizdevuma daļa, kas rezervēta finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanai saskaņā ar Latvijas un aizdevēju parakstīto vienošanos. Tā noteic, ka daļa no aizdevuma - 600 miljoni eiro - tiek rezervēta tādu ārvalstu privāto aizdevēju aizdevumu pārfinansēšanai, kurus nav iespējams pārfinansēt tirgū.
Jau ziņots, ka nākamās sindicētā kredīta daļas atmaksai "Parex bankai" vajadzēs valsts atbalstu ne vairāk kā 100 miljonu latu apmērā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto" teica AS "Parex banka" prezidents Nils Melngailis.
Viņš atzīst, ka bankai vajadzēs valsts palīdzību, atmaksājot nākamo sindicētā kredīta daļu. Banka uzskata, ka vismaz pusi no nākamā maksājuma segs pati banka un ka summa, ko no valsts varētu aizņemties, nepārsniegs 100 miljonus latu. "Kopējā summa ir 200 miljoni - pusi vismaz segsim no bankas, varbūt vairāk," teicis Melngailis.