Gandrīz vienlaikus valstī ir sākušās divas parakstu vākšanas kampaņas: par 11. Saeimas atlaišanu un pret eiro ieviešanu. Kuluāros gan izskan minējumi, ka aicinājums pārvēlēt parlamentu dezorientējot vēlētājus, kuri būtu gribējuši parakstīties par lata saglabāšanu, un līdzinās labi izplānotai pretkampaņai.
Šobrīd biedrība Latvija par latu vāc parakstus, lai ierosinātu referendumu par 11. Saeimas atlaišanu. Akcijas rīkotāji pauž kategorisku neapmierinātību ar parlamenta deputātu nelokāmo virzību uz lata likvidēšanu, lai gan lielākā daļa sabiedrības joprojām nav gatava mainīt nacionālo valūtu. Parakstu vākšanas iniciators Andris Orols uzsver, ka Saeimas deputāti ir pārkāpuši zvērestu stiprināt Latvijas suverenitāti. «Līdz ar eiro ieviešanu nozīmīga suverenitātes daļa neizbēgami tiks nodota starptautiskām institūcijām. Tas nozīmē suverenitātes vājināšanu, nevis stiprināšanu,» uzsver iniciatīvas pieteicēji.
Parakstus šobrīd vāc arī biedrība Par latu, pret eiro, tiesa, lata aizstāvībai. Tā kā laika līdz plānotajai Latvijas iestājai eirozonā ir atlicis ļoti maz, biedrībai ļoti ātrā tempā būtu jāsavāc vismaz 30 tūkstoši notariāli apstiprinātu parakstu. Biedrības vadītājs Jānis Sils neslēpj, ka abu kampaņu vienlaicīga norise vēlētājus esot dezorientējusi. «11. Saeima visu tehnisko darbu eiro ieviešanai jau ir veikusi, un, pārvēlot politiķus, procesu apturēt nevarētu. Turklāt, pat ja parlaments tiktu atlaists, parakstu vācējiem nav piedāvājuma, kas notiks tālāk. Nav izveidota jauna, spēcīga partija ar cilvēkiem, kuri skaidri iestājas par lata saglabāšanu un kuri varētu stāties atlaisto politiķu vietā. Atlaižot pašreizējo parlamentu, latam nekāds atbalsts netiktu sniegts. Vienīgie ieguvēji no šīs procedūras būtu Saskaņas centrs, kas pēc pašvaldību vēlēšanām ir uz viļņa un, visticamāk, vairotu savus mandātus nākamajā saeimā,» klāstīja J. Sils. Viņš arī akcentēja, ka daudzi cilvēki, kuri vēlas parakstīties lata aizstāvībai, ir dezorientēti un apjūk starp abām akcijām. Vaicāts par to, vai, viņaprāt, šāda sakritība nav apzināti izplānota, J. Sils atzina, ka tas «lai paliek uz pašu parakstu vākšanas rīkotāju sirdsapziņas. Man tikai šķiet dīvaini, ka Centrālā vēlēšanu komisija mūsu pieteikumu parakstu vākšanai vērtēja 45 dienas, bet Saeimas atlaidējiem atļāva sākt darbību dažu stundu laikā.»
To, ka Saeimas atlaišana nav brīnumlīdzeklis, kas vienas dienas laikā spēj mainīt procesus, apzinās arī vēlētāji. Pirms diviem gadiem pirmoreiz Latvijas vēsturē notikušās ārkārtas vēlēšanas skaidri apliecināja, ka suns spalvu met, bet tikumu nemet. Tieši tāpēc, ja referendums par Saeimas atlaišanu notiktu šodien, to atbalstītu vien 25% Latvijas ekonomiski aktīvo pilsoņu. 25% balsstiesīgo būtu pret šādu soli, bet 32% aptaujāto referendumā vispār nepiedalītos.
J. Sils klāsta, ka parakstu vākšana eiro atbalstam ir sākusies tieši pirms nedēļas un šobrīd interesenti var internetā atrast un izdrukāt anketu, ar kuru ir jādodas pie notāra vai uz bāriņtiesu. «Anketa jāaizpilda notāra klātbūtnē, jāsamaksā aptuveni divus latus liela valsts nodeva un pa pastu anketa jānosūta mums,» pauda biedrība Par latu, pret eiro vadītājs, tiesa, neprecizējot, cik liela nedēļas laikā ir bijusi iedzīvotāju atsaucība.