Reformu partijas vājais starts pašvaldību vēlēšanās ir iegansts, lai apšaubītu šīs organizācijas pozīcijas valdībā un turpmāko pastāvēšanu kā tādu.
Politiskajās aizkulisēs bija nojaušams, ka partijai, kuras reitings ilgstoši nespēj pacelties virs 2% atzīmes, būs grūti uzrādīt spēcīgu sniegumu pašvaldību vēlēšanās. Arī Reformu partijas (RP) izpilddirektors Ivo Valdovskis, komentējot izgāšanos Rīgā, to raksturo lakoniski: «Brīnums nenotika.» Tiesa, pati RP pieticīgos vēlēšanu rezultātus labprāt cenšas noklusēt vai pagriezt kā «cienīgu startu», bet citas partijas konkurentu neveiksmi mēģina izmantot par ieganstu, lai iedragātu RP ietekmi valdībā.
Lai gan publiskajā retorikā neviens no koalīcijas partneriem nerosina atņemt RP kādu ministra portfeli, tomēr aizkulisēs izskan mājieni, ka partija ar tik zemu vēlētāju atbalstu nebūtu tiesīga valdībā izvirzīt jebkādus noteikumus. Arī Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars sarunā ar Neatkarīgo neslēpj: balsotāju atbalsta trūkums liecina, ka RP ir pieļāvusi pārāk daudz kļūdu. «Sperot katru soli, partijai ir jādomā par sabiedrības vēlmēm un viedokli. Reformu partijas vājie rezultāti apliecina, ka šāda rēķināšanās nav notikusi un vēlētāji to nav piedevuši,» uzskata R. Dzintars.
Tikmēr I. Valdovskis, apmainoties ar laipnībām, brīdina pašus nacionāļus: iegūstot deviņus mandātus Rīgas domē, kā arī palielinot pārstāvniecību reģionos, Nacionālajai apvienībai ir jāmācās prasmīgi sadalīt spēkus starp darbu valdībā un pašvaldībās, pretējā gadījumā veiksmīga nebūšot darbošanās nedz vienā, nedz otrā lauciņā. Savukārt, komentējot konkurentu vēlmi iespert gulošajam, I. Valdovskis norāda: «Ar mēģinājumiem šūpot mūsu pozīcijas saskaramies katru otro mēnesi jau kopš 11. Saeimas ievēlēšanas brīža. Arī Vienotības startu Rīgas vēlēšanās nevar nosaukt par spožu, taču tas nenozīmē, ka Vienotībai sava vieta valdībā tagad būtu jāatdot Saskaņas centram. Kopumā mūsu starts ir cienījams – pirmo reizi startējot pašvaldību vēlēšanās, esam ieguvuši 52 deputātu mandātus 20 pašvaldībās. Jā, Rīgā nenotika brīnums, taču arī ne katastrofa: 1,58% ir tuvu tam reitingam, kas kopumā šobrīd ir partijai.»
Arī RP pārstāvošais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis uzskata, ka partijas vājie rezultāti pašvaldību vēlēšanās nav iemesls, lai viņa dzīve valdībā kļūtu grūtāka. «Gribu atgādināt, ka mēs esam noslēguši koalīcijas līgumu, pildām savus solījumus, un es neredzu iemeslu, kādēļ šis līdzsvars būtu jāizjauc.»
Savukārt RP līderis, izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra, ka vēlēšanu rezultāti ir jāuztver racionāli. «Acīmredzot partijas darbībā ir bijušas zināmas kļūdas, kuras mums jānovērš un jāstrādā tālāk. Iespējams, tas, kas Reformu partijai traucēja uzrādīt labāku sniegumu Rīgā, bija pieredzes trūkums, jo mēs līdz šim neesam bijuši pārstāvēti galvaspilsētas vadībā,» klāstīja V. Dombrovskis. Arī R. Kozlovskis ir ārliecināts, ka vājais rezultāts galvaspilsētā ir saistīts ar partijas atpazīstamības trūkumu, nevis ar vēlētāju antipātijām.
Komentējot pašvaldības vēlēšanu rezultātu ietekmi uz turpmāko RP pastāvēšanu, V. Dombrovskis atzina: «Reformu partija, kas savulaik tika izveidota lielā steigā, joprojām cenšas augt un veidoties par pilnvērtīgu partiju, kas būtu organizācija ar skaidru vadību un ideoloģiju. Mēs joprojām meklējam vispareizāko partijas pārvaldības mehānismu.» Savukārt R. Kozlovska viedoklis ir skaidrs: «Mums nav izsmelts potenciāls. Reformu partijai ir pāragri izjukt.