Liepājā, tāpat kā Rīgā, pilsētas domē ievēlēti tikai trīs politiskie spēki, taču ļoti iespējams, ka tieši šajā pilsētā izveidot dzīvotspējīgu koalīciju būs vissarežģītāk, jo savas sarkanās līnijas savilkusi Reformu partija. Atlikušajās valsts lielākajās pilsētās koalīciju izveidei problēmas nebūšot.
Pilsētā, kurā piedzimst vējš, no desmit sarakstiem vislielāko atbalstu – 37% jeb septiņus mandātus no 15 ieguva līdzšinējā pilsētas saimnieka Ulda Seska pārstāvētā Liepājas partija. Trešajā vietā ar trīs deputātiem ir Saskaņas centrs. Savukārt piecus mandātus ieguvusī Reformu partija (RP) ar vēlēšanu uzvarētāju Liepājā sadarboties kategoriski atsakās.
Reformistu saraksta līderis Liepājā Jānis Vilnītis ir kategorisks – veidot koalīciju ar Liepājas partiju RP ir gatava tikai tad, ja liepājnieki atsakās no sava līdera U. Seska un mēra amatam virza citu personu.
«Ja Liepājas partija ir gatava pārmaiņām – mēs runājam, ja partija pārmaiņām nav gatava, tad vienošanās nav iespējama,» Rietumu radio teica J. Vilnītis. Pats U. Sesks ir gatavs sadarboties ar jebkuru no ievēlētajām partijām, jo vienīgie, ar kuriem nebūtu iespējams sastrādāties, esot radikāļi, taču tie nav izpelnījušies pietiekamu vēlētāju atbalstu. Viņš gan neslēpj, ka daudz labprātāk būtu sadarbojies ar Vienotību un Nacionālo apvienību, taču arī šīs partijas Liepājā netiek pietiekami mīlētas.
Valmierā, līdzīgi Liepājai, esošais pilsētas galva Inesis Boķis vēlētāju uzticību nav zaudējis un turpinās stūrēt pilsētas sadzīvi – viņa vadītā partija Valmierai un Vidzemei ieguvusi astoņus no 13 mandātiem. Atlikušās vietas sadalījuši deputātu kandidāti no Vienotības, Nacionālās apvienības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS). I. Boķis vēl nevarēja precīzi pateikt, vai tiks veidota koalīcija ar kādu no šiem politiskajiem spēkiem, pagaidām neesot arī spriests, vai uzticēt kādu amatu politiskajiem konkurentiem.
«Mums arī līdz šim nebija nekādi īpašie koalīcijas līgumi – varbūt nelielas vienošanās, bet līgumi ne. Mums arī vienmēr bijis vairākums, tā kā pamatā politisko atbildību esam uzņēmušies mēs. Bet mēs, protams, vēl par to runāsim un spriedīsim,» teica I. Boķis.
Pilsētas stūri savās rokās nosargājis arī Jelgavas mērs Andris Rāviņš, kura vadītais ZZS Jelgavas saraksts ieguvis sešus no 15 mandātiem. A. Rāviņš teicās, ka pagaidām pie koalīcijas būvēšanas ķēries neesot, taču ar trijiem no atlikušajiem četriem ievēlētajiem sarakstiem sadarboties problēmu nebūtu. «Kodols, iespējams, varētu veidoties no Nacionālās apvienības un Vienotības. Varētu parunāt arī ar Saskaņas centru, taču ar Reģionu aliansi būs grūtāk vecu domstarpību dēļ,» teica A. Rāviņš.
Sarežģīts koalīcijas veidošanas process varētu būt arī Daugavpilī, kur pilsētas domē ievēlēti deputāti no septiņiem sarakstiem, turklāt diviem – Saskaņas centram un Latgales partijai (LP) tikuši pa četriem no 15 mandātiem.
LP saraksta līderis Jānis Lāčplēsis gan saka, ka viņa vadītā deputātu grupa ir gatava sadarboties ar visiem ievēlētajiem sarakstiem: «Mēs esam gatavi sadarboties ar visiem deputātiem, kas saņēmuši iedzīvotāju mandātu strādāt pilsētas interesēs. Vienīgi nevarēsim samierināties ar darījumiem, kas nav izdevīgi pilsētniekiem.»
Savukārt Saskaņas centra saraksta līderis Dmitrijs Rodionovs ir uzmanīgāks un pieļauj, ka viņa vadītais saraksts, neraugoties uz vēlētāju pausto atbalstu, var palikt opozīcijā: «Vēlēšanu uzvarētāji ir viena lieta, bet politika ir cita lieta. Mēs varam strādāt ar jebkuru partiju, kura domā par iedzīvotājiem, bet pagaidām neko pateikt nevaru, jo nav bijušas konsultācijas.
