Reformu partijas cerību laiks pagājis
Pagājuši divi gadi, kopš kādreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers parakstīja rīkojumu numur 2, rosinot atlaist parlamentu.
Vēlētāji šobrīd atzīst, ka lielo cerību laiks ir pagājis, jo nekādas būtiskas pārmaiņas Latvijas politikā šis radikālais solis nav viesis. Tikmēr politiķi uzskata, ka šie divi gadi bijuši zīmīgi ar Reformu partijas (RP) iekšējām kolīzijām, kas pašlaik esot tuvu bankrotam.
2011. gada 28. maijā, pārmetot parlamentam Aināra Šlesera dzīvesvietas pasargāšanu no kratīšanas, V. Zatlers izdeva rīkojumu par 10. Saeimas atlaišanu, ko atbalstīja arī tautas nobalsošanā. Drīz pēc tam, izmantojot sabiedrībā valdošo pacēlumu, V. Zatlers izveidoja savā vārdā nosauktu partiju, pasludinot krustakaru pret oligarhiem un piesakot kvalitatīvi jaunu politisko kultūru. Toreiz politiskajos kuluāros tika spriests, ka steigā veidotās partijas sastāvā ir daudz gadījuma cilvēku, kam nav nepieciešamā potenciāla un vienojošas ideoloģijas. Savukārt politologi uzskatīja, ka jaunu personāliju ienākšana politikā ļauj cerēt uz jaunu skatījumu un reformām.
Ilūzijas izgaisušas
Divus gadus pēc liktenīgā rīkojuma lielās cerības tā arī nav attaisnojušās, jo jaunie spēki turpina vecās politiskās tradīcijas. Lai gan11. Saeimā tika ievēlēti 22 šīs partijas deputāti, seši politiķi vēl pirms ieiešanas plenārsēžu zālē paziņoja par izstāšanos no partijas, pamatojot to ar nedemokrātisku lēmumu pieņemšanu un savstarpēju neuzticēšanos. Partijas darbība buksē arī Ministru kabineta gaiteņos, kur bieži raisās konflikti ar koalīcijas partneriem. Aizkulisēs vērtē, ka pieredzes bagātā Vienotība, saskatot RP tiešu konkurenci, nekad nav laidusi garām iespēju taktiski apspēlēt reformistus sabiedrībai jutīgos jautājumos. Kopā ar pašas RP neprasmi un ideoloģijas trūkumu visi šie apstākļi RP ir noveduši pie izgāšanās solītajās reformās un katastrofāla reitingu krituma. Ja 11. Saeimas vēlēšanu dienā par RP balsoja 20,8% pilsoņu, tad pašlaik partiju atbalsta vairs tikai 1,9% vēlētāju.
To, ka lielo cerību laiks ir pagājis, apliecina arī socioloģiskās aptaujas. 60% vēlētāju tagad uzskata, ka 11. Saeimas darba kvalitāte būtiski neatšķiras no iepriekšējā parlamenta darbības stila, un tikai 24% balsotāju saredz pozitīvas izmaiņas.
Tuvu bankrotam
Savukārt parlamentā strādājošie RP kolēģi reformistu krahu uzskata par likumsakarīgu. «Reformu partijas liktenis ir ļoti līdzīgs citiem vēsturiskiem piemēriem, kas politikā ienāca kā viena cilvēka partija. Ziedoņa Čevera vadītā partija Saimnieks, Zīgerista partija, Šlesera partija – ja organizācija nesakņojas stingrā ideoloģijā, tad tā nespēj ilgi pastāvēt,» komentē Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, piebilzdams: «Valdis Zatlers pirms diviem gadiem izmantoja sabiedrības noskaņojumu, lai savtīgi atriebtos parlamentam par savu nepārvēlēšanu. To viņš veiksmīgi izdarīja, bet citas bāzes partijai nav.» Šim viedoklim piekrīt arī Nacionālās apvienības līderis, Saeimas deputāts Raivis Dzintars. «10. Saeimas atlaišana ir bijusi laba mācība sabiedrībai. Reformu partija atrodas tuvu bankrotam, un vēlētājiem būtu sev jāuzdod jautājums – cik ļoti var uzticēties steigā veidotiem pēdējā brīža projektiem? Pašreizējā situācija apliecina, ka parlamenta atlaišana pati par sevi neko nerisina. Padzenot vienus politiķus, vēlētājiem ir jābūt atbildīgiem un jāspēj izvēlēties citus, labākus, deputātus. Pretējā gadījumā nekas nemainīsies,» atzina R. Dzintars.
Meklē citus partnerus
Tikmēr neoficiāli izskan norādes, ka, apzinoties partijas bēdīgo stāvokli, vairāki RP politiķi ir sākuši meklēt ceļu uz citiem politiskajiem spēkiem. Daži reformisti esot ievadījuši sarunas ar Einara Repšes Attīstības biedrību, kas drīzumā varētu pārtapt par partiju. Tāpat ir politiķi, kuri cenšas iestaigāt taciņu uz Vienotību. Tā Ekonomikas ministrijas gatavība akceptēt Liepājas metalurga glābšanas plānu, tādējādi piesedzot Vienotības neizdarību, liecinot par Daniela Pavļuta tuvināšanos premjera partijai, savukārt labklājības ministre Ilze Vinķele (Vienotība) būtu ieinteresēta pārvilināt daļu reformistu, lai iekšpartijiski stiprinātu savu domubiedru loku.