Par ko balsot, iedzīvotāji izlems pie vēlēšanu urnas

Jau nedēļas nogalē vēlētājiem būs jāizlemj, kurām partijām uzticēt savu pašvaldību pārvaldi turpmākos četrus gadus, tomēr 27% balsstiesīgo joprojām savu izvēli nav izdarījuši, liecina pētījumu aģentūras TNS veiktais pētījums.

11% aptaujāto norāda, ka joprojām nav pat pietuvojušies lēmumam par sev tīkamas partijas atbalstīšanu. Tikmēr 16% vēlētāju atzīst, ka viņi par savu izvēli nav pārliecināti.

Tāpat sociologi jau ilgstoši ir novērojuši, ka grūtības izdarīt izvēli ir tieši latviski runājošajiem vēlētājiem. Neatkarīgās aptaujātie politologi gan atzīst, ka šāda tendence ir likumsakarīga, jo labējo partiju flangā valda milzīga sadrumstalotība, – priekšvēlēšanu laikā latviskajiem balsotājiem ir nācies saskarties ar partiju, politiķu un solījumu haosu, kas rezultējies ar apjukumu. Tikmēr prokrieviskie spēki – jo īpaši pilsētās ar lielu krievvalodīgo iedzīvotāju skaitu – ir izveidojuši spēcīgu piedāvājumu no vienas divām partijām, kas nepieļauj vēlētāju balsu sašķelšanos. Līdz ar to 55% balsotāju pie vēlēšanu urnām šonedēļ dosies ar stingru pārliecību par savu izvēli, un salīdzinoši biežāk tie būs tieši cittautieši, Rīgas iedzīvotāji un cilvēki, kuri ģimenē nerunā latviešu valodā.

Atstāj SC monopolā

Vai nākamo četru gadu laikā kreisajā flangā varētu parādīties vēl kāds spēcīgs spēlētājs, izņemot Saskaņas centru, politologs Juris Rozenvalds uzsver: «Latvijā ir izveidojies aplams paradums likt vienlīdzības zīmi starp kreisajiem un krieviem, bet par labējiem tiek saukti nacionālie spēki. Patiesībā Latvijā ir akūta vajadzība pēc kreisajiem spēkiem tradicionālā to izpausmē – pēc partijas, kas uzsver sociālo taisnīgumu, resursu pārdali, progresīvu nodokļu sistēmu. Diemžēl Latvijā nav kreisās alternatīvas, izņemot Saskaņas centru – nedz ekonomikas jomā, nedz krieviskā elektorāta jautājumā.»

Sarunā ar Neatkarīgo J. Rozenvalds akcentē, ka viena no latvisko partiju fundamentālajām kļūdām ir krieviski runājošā vēlētāja atstāšana novārtā. «Tā vietā, lai cīnītos ar Saskaņas centru, latviskajām partijām beidzot būtu jāuzrunā krieviskie vēlētāji, nevis jāatstāj šis segments Saskaņas centra monopolā. Diemžēl pēdējās desmitgades laikā ir novērojama diametrāli pretēja tendence, kad pat tādas partijas kā Vienotība sākušas operēt ar saukli «krievi nāk!». Tas ir ceļš uz nekurieni! Tajā pašā laikā sabiedrības konsolidācija notiks tikai tad, ja mainīties būs gatavi ne tikai krievi, bet arī latvieši,» atzina eksperts.

Kā var nesolīt

Kamēr politiķi lauž šķēpus par nacionālajiem jautājumiem, tikmēr vēlētāji precīzi iezīmē savu interešu loku. Pētījumu aģentūras TNS aptauja uzrāda: 52% Latvijas iedzīvotāju par pašvaldību darba galvenajām prioritātēm uzskata ceļu labošanu, bet 49% – pasākumus bezdarba mazināšanai. Būtiska nozīme vēlētāju acīs ir arī apkures, ūdens apgādes un citu tarifu samazināšanai.

Apzinoties iedzīvotāju vēlmi pašvaldības vadībā redzēt saimnieciskus politiķus, visas partijas arī šogad kā no pārpilnības raga dāsni sola pievērsties ekonomiski jūtīgām problēmām. Rīgas, Jelgavas, Liepājas, Ventspils, Rēzeknes, Jūrmalas un citu Latvijas pašvaldību mēra amatu kandidāti publiskajās debatēs saviem vēlētājiem ir solījuši apkures tarifu samazināšanu. Tāpat neviena partija nav riskējusi ignorēt sabiedriskā transporta problēmas. Tā, piemēram, jelgavniekiem sola vēlākus satiksmes reisus no Rīgas, liepājniekiem piesolīts cīnīties par sakārtotu vilcienu satiksmi, savukārt rīdzinieki varot rēķināties ar plašāku atlaižu klāstu. Lielu uzmanību partijas pievērš arī solījumiem sakārtot pilsētvidi. Tā Saskaņas centrs Rīgā gatavs izveidot jaunas promenādes Vecmīlgrāvī, Ziepniekkalnā un Mūkusalā, kā arī ierīkot jaunu parku Anniņmuižā. Nacionālā apvienība galvaspilsētā veidošot aktīvās atpūtas zonas Lucasvsalā un Uzvaras parkā. Tikmēr jelgavniekiem kreisais flangs piesolījis jaunu svētku ieviešanu, piemēram, Upes svētkus un Mākslas svētkus. Rēzeknē kreisais flangs gatavs salabot ielu segumu, noasfaltēt iekšpagalmus un uzlabot ielu apgaismojumu, savukārt Latgales partija Daugavpilī sola piešķirt atvieglojumus uzņēmumiem, kuri veidos jaunas darba vietas jaunatnei.

Var balsot iepriekš

Jāatgādina, ka šodien visā Latvijā darbu sāks 950 pašvaldību vēlēšanu iecirkņi, kuros laikā līdz vēlēšanām varēs iepazīties ar deputātu kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām, ziņām par kandidātiem un balsošanas kārtību, kā arī pieteikt balsošanu dzīvesvietā tiem vēlētājiem, kuri veselības dēļ nevarēs nobalsot vēlēšanu iecirknī, informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Kristīne Bērziņa. Pirmdien vēlēšanu iecirkņi apmeklētājiem būs atvērti no pulksten 16 līdz 20, bet otrdien – no pulksten 9 līdz 13. Savukārt no trešdienas, 29. maija, līdz piektdienai, 31. maijam, dažas stundas dienā vēlēšanu iecirkņos būs iespējams nobalsot iepriekš.

Cer uz aktivitāti

Lai kā arī partijas censtos pārspēt cita citu daiļrunībā, socioloģiskās aptaujas pašlaik apliecina, ka desmitā daļa Latvijas ekonomiski aktīvo pilsoņu vecumā no 18 līdz 55 gadiem nemaz negrasās piedalīsies pašvaldību vēlēšanās. 2009. gada 6. jūnijā Latvijā vienlaikus notika Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanas, kurās piedalījās 53,75% no vēlētāju sarakstos iekļautajiem 1 490 923 balsstiesīgajiem pilsoņiem. Lai arī Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars atzīst, ka divas vienlaikus notiekošas vēlēšanas daļai iedzīvotāju bija papildu stimuls doties uz iecirkni, tomēr viņš prognozē, ka arī šonedēļ vēlētāju aktivitāte varētu būt līdzīga kā pirms četriem gadiem.