Ceturtdien darbu sāk jaunā Islandes valdība, kuru vadīs Progresa partijas līderis Sigmundurs Dāvids Gunlaugsons.
Neviens no jaunajā kabinetā iekļautajiem ministriem nekad agrāk valdībā nav strādājis.
38 gadus vecais Gunlaugsons ir bijušais žurnālists, kurš izglītību ieguvis Oksfordā. Viņš kļūs par vienu no jaunākajiem valdības vadītājiem pasaulē un būs jaunākais paša vadītās valdības loceklis.
Gunlaugsons tiek uzskatīts par piederīgu jaunajai Islandes politiķu paaudzei, kas izveidojās pēc 2008.gada smagās finanšu krīzes.
Krīzes laikā Gunlaugsons bija viens no dibinātājiem organizācijā "InDefence", kas iestājās pret kompensāciju izmaksu Lielbritānijas un Nīderlandes pilsoņiem, kuri zaudēja savus depozītus bankrotējušās Islandes bankas "Landsbanki" Nīderlandes un Lielbritānijas struktūrvienībā "Icesave".
Jaunā valdība darbu sāk teju mēnesi pēc 27.aprīlī aizvadītajām vēlēšanām, kurās Neatkarības partija un Progresa partija 63 deputātu lielajā parlamentā katra ieguva pa 19 likumdevēju vietām. Abas šīs partijas arī vienojušās par koalīcijas un valdības izveidi.
Jaunajā parlamentā Progresa partija būs atbildīga par pieciem no deviņiem ministru portfeļiem, tostarp tā iegūs ārlietu ministra, kā arī lauksaimniecības, zivsaimniecības un vides ministra amatu. Ārlietu ministrs jaunajā valdībā būs Gunnārs Bragi Sveinsons, bet par lauksaimniecību, zivsaimniecību un vidi atbildēs Sigurdurs Ingi Juhansons.
Atlikušie četri portfeļi piešķirti Neatkarības partijai.
Islandes jaunā valdība solījusi sarīkot referendumu par valsts dalību Eiropas Savienībā (ES).
Iestāšanās sarunas Islande sāka 2010.gada jūlijā, taču Islandes ārlietu ministrs janvārī pavēstīja, ka pirms vēlēšanām sarunas tiek apturētas.
Islandieši desmitgadēm ilgi iebilda pret iestāšanos ES, taču, piedzīvojot ekonomisko katastrofu, ES atbalstītāji saskatīja beidzot iespēju panākt sarunu sākšanu. Pieteikumu uzņemšanai ES Reikjavīka iesniedza 2009.gada jūlijā pēc finanšu sistēmas sabrukuma, kuru Islande pieredzēja 2008.gada rudenī.
Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas gan liecina, ka vairums islandiešu nevēlas valsts dalību ES.
Islandes jaunā valdība solījusi izvērtēt līdzšinējo ES sarunu gaitu un izskatīt referenduma rīkošanas praktiskos aspektus.
Līdzās referendumam par valsts dalību ES jaunā valdība sola arī mazināt mājsaimniecību parādsaistības, atgūstot naudu no 2008.gadā sabrukušo Islandes banku kreditoriem.
Valdības programmā arī izvirzīts mērķis vienkāršot nodokļu sistēmu, lai varētu samazināt nodokļu apmēru.
Publicēta: 23.05.2013 16:59