Neatkarīgie deputāti iecerējuši pirmdien, 13.maijā, koalīcijas padomē rosināt jautājumu par interneta balsošanas ieviešanu 2014.gada Saeimas vēlēšanās, aģentūrai LETA sacīja Saeimas neatkarīgais deputāts un Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs Viktors Valainis.
Viņš norādīja, ka interneta balsošanas aktualizēšana ir pie frakcijām nepiederošā deputāta Jāņa Upenieka ideja. Pēdējais uzsvēris, ka e-vēlēšanām jābūt Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) prioritātei.
Taujāts saistībā ar SM izstrādāto koncepciju, kuras plāni varētu nozīmēt, ka pirmās interneta vēlēšanas varētu notikt 2017.gadā, Valainis atbildēja, ka nepieciešamos darbus vienmēr var izdarīt ātrāk. Tādā gadījumā e-balsošana varētu tikt ieviesta agrāk.
Tomēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav vēl izstrādājusi Autentifikācijas likumu, kas izveidotu sistēmu drošai vēlētāju autentifikācijai. Iepriekš plānotie termiņi normatīvā akta izveidošanai neesot ievēroti, skaidroja SM parlamentārais sekretārs.
Savukārt Upenieks pauž, ka CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, norādot, ka e-vēlēšanas nav CVK prioritāšu sarakstā, vai nu apzināti maldina sabiedrību, vai arī neizprot šī jautājuma būtību ne tikai CVK, bet visas Latvijas mērogā.
"Ir tiešam dīvaini, ka CVK vadītājs, kurš uzreiz pēc pārvēlēšanas tomēr apgalvoja, ka e-vēlēšanu ieviešana Latvijā ir būtiska, nu apgalvo, ka tā vairs nav prioritāte," akcentē Upenieks. Viņaprāt, tieši CVK vadītājam būtu jāuzņemas vislielākā iniciatīva e-vēlēšanu ieviešanā, taču tā vietā Cimdars gaida, ka lietas notiks pašas no sevis.
Politiķim "nav ne mazāko šaubu", ka, ieviešot e-vēlēšanas, tiks ievērojami atvieglota balsošana ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, kur pašlaik tā ir pieejama, taču ne tuvu tā, kā tas būs iespējams e-vēlēšanu ieviešanas gadījumā, un, bez šaubām, vieglāk pieejams vēlēšanu process sev nesīs līdzi pieaugošu vēlētāju aktivitāti, norāda deputāts.
“Tā vietā, lai tiešām virzītos uz rezultātu, tiek meklēti iemesli atrunām," uzskata Upenieks. Viņaprāt, Latvijas iedzīvotāji jau sen ir gatavi e-vēlēšanām, un politiķis to pamato ar vairākiem piemēriem. "Valstij, atbildīgajām ministrijām un CVK tikai jāizdara savs mājasdarbs - jāizveido droša un uzticama e-vēlēšanu sistēma. To, ka tas ir iespējams, jau ir pierādījusi Igaunija," norāda deputāts.
Vairākās pasaules valstīs e-vēlēšanas jau sen nav nekas svešs un šī sistēma sevi ir pierādījusi kā uzticama un droša. Jau kopš 2005.gada e-balsošanas iespējas vēlēšanās ir mūsu kaimiņvalstī Igaunijā, kur Latvija var smelties piemēru gan tam, kā ieviest tādu e-vēlēšanu procesu, kas nerada ne mazākās šaubas par to drošumu, gan veikt visu nepieciešamo, lai šāds vēlēšanu process ne tikai atvieglotu vēlētāju dalību vēlēšanās, bet vienlaikus paaugstinātu arī vēlētāju aktivitāti.
Upenieks norāda, ka Saeima kopš Cimdara pārvēlēšanas no CVK vadītāja neesot saņēmusi nekādus ieteikumus vai iniciatīvas e-vēlēšanu ieviešanai. “Saprotams, ka šobrīd ir priekšvēlēšanu laiks, taču tas nav iemesls, lai e-vēlēšanu ieviešana Latvijā zaudētu savu aktualitāti un pazustu no CVK prioritāšu saraksta," pārliecināts deputāts.
Satiksmes ministrijā savukārt skaidroja, ka koncepcijas projekts "Par interneta vēlēšanu sistēmas izveidi" jau kādu laiku ir iesniegts Valsts kancelejā. Tā tālākā virzība un izskatīšanas datums valdībā būšot atkarīgs no Valsts kancelejas.
Kā ziņots, interneta vēlēšanas Latvijā varētu notikt tikai 2017.gadā.
Satiksmes ministrijas (SM) koncepcijā "Par interneta vēlēšanu sistēmas izveidi" prognozēts, ka interneta vēlēšanu sistēmas izstrāde varētu noslēgties 2014.gada 31.decembrī. Tas nozīmētu, ka interneta vēlēšanas Latvijā praksē notiktu tikai 2017.gadā, kad paredzētas aiznākamās pašvaldību vēlēšanas, jo tās būs tuvākās kārtējās vēlēšanas pēc 2014.gada 31.decembra.
Projekta autori gan uzsver, ka interneta vēlēšanu sistēmu varēs izmantot arī referendumos, līdz ar to interneta balsošanas sistēmu varētu sākt izmantot arī 2015. vai 2016.gadā.
Interneta vēlēšanu sistēmas Latvijā izveide un ikgadējā uzturēšana laikā no 2013. līdz 2015.gadam varētu izmaksāt 1,78 miljonus latu, teikts sagatavotajā koncepcijā par elektroniskās balsošanas ieviešanu.