Brīdina par deputāta statusa likumprojekta konfliktu ar Satversmi
Saeimas Juridiskās komisijas vairākums pirms otrā lasījuma atbalstījis grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, kas paredz būtiski ierobežot deputāta tiesības, ja pret viņu uzsākta kriminālvajāšana par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.
Savukārt Saeimas Juridiskā biroja eksperti norādīja uz vairākām nepilnībām, bez kuru novēršanas likumprojektu apstiprināt nevajadzētu.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka saskaņā ar iecerētajiem grozījumiem pašvaldības deputāts pēc iepazīšanās ar apsūdzību zaudēs tiesības piedalīties pašvaldības un tās komisiju, komiteju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās pašvaldība viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi. Iecerēts, ka deputāts līdz tiesas spriedumam saņems pusi no tam pienākošās atlīdzības par darbu pašvaldībā. Ja krimināllieta tiks izbeigta vai tiesa viņu attaisnos, izmeklēšanas laikā neizmaksātā atlīdzība tiks kompensēta. Pagaidām gan nav skaidrs, no kādiem līdzekļiem tiks izmaksāta kompensācija.
Kā vienu no būtiskākajām nepilnībām pašreizējā likuma redakcijā Saeimas juridiskā biroja eksperti uzrādīja to, ka likumprojektā pagaidām nav atrunāta kārtība, kādā veidā varētu aizstāt deputātu, kam ierobežotas tiesības. Esot jāpieļauj arī variants, ka no viena sasaukuma kādā noziedzīgā nodarījumā tiek apsūdzēti divi vai pat vairāk deputātu un šādā situācijā pašvaldība var palikt bez lemttiesīgiem deputātiem.
Saeimas juristus nepārliecināja arī deputātu piedāvātais pamatojums šādu likuma grozījumu nepieciešamībai – demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzībai. Tiesību eksperti uzskata, ka šāda motivācija nav pietiekama tik būtisku likuma grozījumu pieņemšanai.
Šaubas juristiem radījusi arī pati likuma grozījumu būtība, kas, iespējams, pārāk plaši ierobežo Satversmē noteiktās pamattiesības – ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, uzrunājot parlamentāriešus, neieteica citu likuma grozījumu variantu, taču aicināja deputātus padomāt, vai izstrādājamā likuma norma «pēc iespējas mazāk» ierobežo Satversmē noteiktās pamattiesības.
Juridiskās komisijas sēdē piedalījās arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis, kas atgādināja deputātiem, ka to iecerētās likuma izmaiņas izskatās pēc vēlmes tiesāt cilvēku bez tiesas.
«Man paliek bail par nākotni, kurā likums, negaidot tiesas spriedumu, nosauks cilvēku par vainīgu,» teica M. Kučinskis.
Tomēr, neraugoties uz dažiem iebildumiem, lielākā daļa, arī opozīcijas deputāti, iecerētajiem deputātu tiesību ierobežojumiem pauda atbalstu. Deputātus vien neapmierināja koalīcijas steiga vēlmē ieviest likuma grozījumus pēc iespējas ātrāk un tas, ka likumprojekts ir pavirši izstrādāts.
Sākotnēji likuma grozījumi bija iecerēti vēl skarbāki. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija rosināja, ka deputāta pilnvaras tiek ierobežotas jau tad, kad pret kādu deputātu uzsākts kriminālprocess, neraugoties uz iespējamā noziedzīgā nodarījuma smagumu. Tomēr šo ieceri neatbalstīja ne opozīcija, ne koalīcija.
