Saeimas šīsdienas darba kārtībā ir iekļauts jautājums par uzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministram Vjačeslavam Dombrovskim. Lai gan līdzšinējā nozares vadītāja Roberta Ķīļa veikums asi kritizēts, tomēr parlaments ir gatavs saglabāt pēctecību un atstāt izglītības jomu Reformu partijas pārziņā.
R. Ķīļa demisijas iemesls ir ministra sliktais veselības stāvoklis, kas viņam ir traucējis pilnvērtīgi nodoties amata pienākumiem. Tajā pašā laikā R. Ķīlis piekrita bez cīņas pamest ministra posteni tikai ar nosacījumu, ka nozares vadību pārmantos kāds no Reformu partijas (RP) kolēģiem. Šādai prasībai, lai arī bez īpaša entuziasma, ir piekāpušies visi koalīcijas spēki, arī Nacionālā apvienība, kas nekad nav slēpusi vēlmi pašai uzņemties vadību pār izglītības sektoru.
Trešās iespējas nav
Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars Neatkarīgajai skaidroja, ka lēmums atbalstīt V. Dombrovska kandidatūru ticis pieņemts, izvēloties starp diviem variantiem. «Tika piedāvātas divas alternatīvas – vai nu amatā turpina strādāt Roberts Ķīlis, kura veselības stāvoklis ir tāds, kāds tas ir. Vai arī koalīcija atbalsta Vjačeslavu Dombrovski, kurš turpina Reformu partijas uzraudzību pār izglītības nozari. Trešā iespēja mums netika piedāvāta, un mēs izvēlējāmies labāko no risinājumiem. Salīdzinot šīs divas alternatīvas, nekas neliecina, ka nākotnē situācija būs sliktāka nekā pašreizējā ministra laikā,» klāsta R. Dzintars. Politiķis gan neslēpa, ka nacionāļi un V. Dombrovskis ir spējuši atrast vairākus saskarsmes punktus par prioritāri veicamiem darbiem. Par tādiem R. Dzintars nosauca profesionālās izglītības pielāgošanu darba tirgus pieprasījumam, valstiskās audzināšanas programmas ieviešanu skolās un valsts valodas jautājumu augstākās izglītības sistēmā. «Ir radies iespaids, ka Vjačeslavs Dombrovskis atšķirībā no sava priekšteča necīnīsies ar vējdzirnavām, bet koncentrēsies racionāli veicamiem darbiem,» pauda Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK pārstāvis.
Vai turpinās iesākto
To, ka V. Dombrovskis varētu būt piekāpīgāks ministrs nekā līdzšinējais nozares vadītājs, netieši apliecina arī pats R. Ķīlis, norādot gan, ka viņam šāds darbības stils rada bažas. Līdzšinējais izglītības un zinātnes ministrs R. Ķīlis intervijā Latvijas Televīzijai paudis uztraukumu, kā un cik lielā mērā pēc atkāpšanās no amata viņa iesākto darbu turpinās. «Ir bažas par to, kā un cik lielā mērā iesāktais darbs turpināsies. Katrs kaut ko izdara, un tad jau negribas, lai pēc tam sašmucējas un tas viss, izrādās, bijis par velti,» sacīja R. Ķīlis. Tomēr līdzšinējais ministrs arī atzina, ka V. Dombrovskis ir diplomātiskāks cilvēks un viņam varētu labāk izdoties komunicēt ar iesaistītajām pusēm. Tikmēr V. Dombrovskis ir paziņojis, ka negrasās atkāpties no R. Ķīļa iesāktajiem darbiem. Viņš ir izvirzījis piecas galvenās prioritātes izglītības un zinātnes nozarē šim un nākamajam gadam, kas sakrīt ar iepriekšējā ministra rosinātajām iniciatīvām.
Jāatjauno sabiedrības uzticība
Par Vjačeslava Dombrovska kandidatūru šodien ir gatavi balsot arī Vienotības deputāti, lai gan daudzi no viņiem līdz šim nav slēpuši skepsi par RP darbību izglītības sektorā. Kādreizējā izglītības un zinātnes ministre, Saeimas Izglītības komisijas vadītāja Ina Druviete (Vienotība) vairākkārt ir uzsvērusi, ka R. Ķīlis no solījumiem un revolucionāriem plāniem nekad nav nonācis līdz praktiskiem darbiem. Šāda saimniekošana esot radījusi milzīgas problēmas augstākās izglītības, kā arī zinātnes nozarēs. Tajā pašā laikā I. Druviete ir pārliecināta: atbildība gan par veiksmēm, gan arī par neveiksmēm, ko piedzīvo kāds ministrs, jāuzņemas ne vien konkrētajai politiskajai personai, bet arī partijai, kas viņu izvirzījusi amatam. Ņemot vērā šādu loģiku, izglītības nozares tālākā pārraudzība ir jāsaglabā RP, kam būtu jāatjauno sabojātās attiecības ar izglītības nozares darbiniekiem un jāatjauno sabiedrības uzticība.