Bagātā Mārupe: lielā politika pret mazo

 
©F64 Photo Agency

Arī šogad par vietu bagātā Mārupes novada domē cīnās desmit politiskās partijas, tikpat daudz, cik bija 2009. gada pašvaldību vēlēšanās.

Partijas Apvienība Iedzīvotāji Mārupes nodaļas biedri politiskajā kaujas laukā iziet pirmoreiz, bet vēlēšanu veterāni pamanījušies partijas mainīt biežāk nekā vidējais latvietis sievas. Iespējams, ka Mārupē veco vēžu kulītē lielāku rosību varētu radīt tieši Apvienība Iedzīvotāji.

Bez skandāliem neiztikt

Par spīti pēdējā brīža perturbācijām, novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs zemsaviešu sarakstā ir pirmais numurs, bet vēl nesen taču bija Vienotības biedrs. Vienotības kandidātu saraksta pirmais numurs un partijas Mārupes nodaļas vadītājs Normunds Orleāns par eksbiedra tagadējo statusu noteic: «Viņš gribēja būt pirmais numurs, bet nodaļas biedri izteica citu viedokli. Svarīga ir lojalitāte, ētika un morāle.» Pēdējam teikumam, šķiet, jāliecina par tām utīm, kuras Vienotība Bojāra kažokā uzgājusi.

Mārupes domes deputāts un pašvaldības darbu nereti populistiski kritizējošais Edgars Jansons (ievēlēts no apvienības Demokrāti.lv) pat pieprasīja domes un izpilddirekcijas demisiju – par vietējo iedzīvotāju interešu ignoranci un it kā līdzekļu izšķērdēšanu. Arī no politikas atstatus stāvošie mārupieši dažu labu pašvaldības tēriņu vērtē kā nesaimniecisku.

Darba vietu leiputrija

Mārupē darbojas apmēram 2000 uzņēmēju. To, ka biznesam Mārupē ir labvēlīgas iespējas, nenoliedz biedrības Mārupes uzņēmēji valdes priekšsēdētājs Normunds Čiževskis: «Ja jautājat par iespējām, tādas ir. Vienīgā problēma – trūkst elektrības jaudas un ceļus gribas labākus. Biroja telpu trūkst.» Lielākas elektrības jaudas pašvaldība sola jau pēc diviem trim gadiem.

Mārtiņš Bojārs stāsta par 16 000 darba vietu novadā (katram mārupietim, zīdaiņus un vecūkšņus ieskaitot, sanāktu pa vienai), bet vietējie atmasko. Rītos autobusi uz Rīgu kursējot pārpildīti, jo darba vietu tūkstoši esot teorētisks veidojums. Ir uzņēmumi, kuri nodarbina viesstrādniekus no Latvijas laukiem un citām valstīm, un, piemēram, pārvadātāju firmās pastāv strukturētas darba vietas. Neba nu katram mārupietim ir D un E kategorijas vadītāja apliecība, lai tur strādātu.

Mārtiņš Bojārs gan iebilst, ka iedzīvotāji individuālās apbūves teritorijās nevēlas darījumu apbūvi, tāpēc izvēlas doties uz darbu nevis pāris soļu attālumā, bet daudz tālāk.

Grib mazo politiku

Partijas Apvienība Iedzīvotāji nodaļa Mārupē tāpēc jau izveidojās, ka aktīvākie mārupieši uzskatīja – novadā vajadzīgs saimnieks un ir pārāk daudz diskutablu projektu. Viņus neapmierina, kā tiek izlietots pašvaldības budžets, un viņi piekasīgi skaita no pašvaldības maka izripojušo naudu.

Iedzīvotājus pērnā gada nogalē apvienoja tā dēvētais atkritumu karš, līdz tam viņi cits citu lāga nepazina, bet tagad darbojas politiskajā partijā. Tās Mārupes nodaļas biedri Jānis Rušenieks un Armands Liepiņš neslēpj, ka par svarīgām uzskata vietējās problēmas – gan ielu remontus un to izmaksas, gan vietām neesošo ielu apgaismojumu, gan dārgos būvniecības projektus... Viņuprāt, deputātiem jārisina bērnu drošības jautājums, jo daudzas ielas Mārupē atstātas bez ietvēm. Ugunsdzēsēju depo arī nav. Jānis Rušenieks kritizē argumentēti un piekrīt, ka daudzas lietas Mārupē izdarītas perfekti. Tomēr sistēmas pietrūkstot. Un konstatē: «Neredzam saimnieku. Mārupes novada dome neaizstāv cilvēkus.»

«Esam cilvēki bez politiskās pieredzes, gribam saprast, kāpēc mūsu naudu izlieto nelietderīgi. Nevajag naudu tērēt tur, kur nevajag,» par jauno politisko spēku saka Jānis Rušenieks, kurš Apvienības Iedzīvotāji kandidātu sarakstā ir pirmais numurs.

Iedzīvotāji jau ir pierādījuši savu aktivitāti daudzās parakstu vākšanas kampaņās. Bijušas arī uzvaras, piemēram, nosiltināta virszemes siltumtrase un nostopēta dzelzceļa atzara iecere. To nenoliedz arī Mārtiņš Bojārs, kaut arī vietējie tieši viņam pārmet nepietiekamu pretošanos iecerei savienot lidostu ar dzelzceļa atzaru, kas atrastos tiešā Jaunmārupes tuvumā, nojaucot jau uzbūvētos māju pudurus un šķērsojot kapus. Cilvēki arī vēlas, lai pašvaldība aktīvāk mītu uz valdības varžacīm un tai pieprasītu beidzot salabot valsts nozīmes autoceļu, kas atgādina ielāpainu lupatdeķi.

Mārtiņš Bojārs sūkstās, ka valsts Mārupei nemaz neļauj izmantot Eiropas naudu. Ielu asfaltēšanai vien vajagot vairāku miljonu latu lielu aizņēmumu, arī bērnudārza būvniecībai nākšoties aizņemties. Iedzīvotāji pukojas, ka pašvaldība esot pārāk inerta.

Uz augsto tāli?

Savukārt Normundam Orleānam ir cits viedoklis – trubas un bedres esot tendenciozs un šaurs skatījums. Pašvaldības deputāts nevarot no partijas nostādnēm norobežoties un kļūt par saimniecības daļas vadītāju. «Deputāti tomēr ir politiķi,» viņš saka. Un ko tas nozīmē? Sociālie jautājumi bieži ir politisks lēmums, paskaidro Vienotības deputāts. Sarunājoties ar viņu, rodas sajūta, ka Vienotības pirmajam numuram mārupiešu vēlme pēc ielu apgaismojuma vai veloceliņa šķiet pārāk piezemēta.

Mārupieši nepiekrīt. Žurnālists Ritums Rozenbergs neuzskata, ka iedzīvotāju ikdienišķās vēlmes būtu neloģiskas. «Cilvēki te grib dzīvot labos apstākļos,» saka žurnālists. Mārupē dzīvo apmēram 500 ģimeņu ar vismaz trim bērniem, un arī viņu dēļ vecāki vēlas labvēlīgu, sakārtotu vidi. Liela daļa no Mārupes iedzīvotājiem ir ekonomiski aktīvi, gados jauni un finansiāli nodrošināti cilvēki, kuri nodokļu veidā pašvaldībai ienes gana daudz naudas, arī tāpēc viņi vēlas atbilstošu dzīves telpu.

Ko sēsi, to pļausi

Mārupieši potenciālos deputātus vērtēs pēc padarītajiem darbiem, tieši pasaka Ritums Rozenbergs, un Mārtiņš Bojārs runā līdzīgi. Jautāts, vai viņa ambīcijas ir saglabāt pašreizējo amatu, tomēr atbild piesardzīgi: «Es gribu, lai [iesāktais] turpinās un lai varbūt neaiziet virzienos, kas ir nesaprotami. Es gribētu pēctecību. Man nav uzstādījums, ka man obligāti jābūt novada vadītājam, es piekrītu, ka novada vadītājs varētu rotēt.»

Par sīvāko konkurentu gan izsakās aplinkus – tas nu būšot vēlētāju ziņā.

Izklausās, ka tagadējais novada vadītājs tomēr mēģina caur puķēm kaut ko pateikt konkurentiem: «Pašvaldībās jāļauj veidot iedzīvotāju interešu grupas, kas var startēt vēlēšanās un kuras neapvieno zem partijas lozunga, jo partija ir mākslīgs veidojums, kas mēģina diktēt savu stāvokli. Vēlētos, lai iedzīvotāju grupas, kas apvienojušās sarakstos, pēc 1. jūnija nepazustu, bet lai darbotos un attīstītos. Mārupē darbojas īslaicīgi iedzīvotāju saaicinātāji, bet ir jāstrādā. Lai nāk un strādā, bet lai nemeklē tikai problēmas.»

***

UZZIŅAI

• Mārupes novadā dzīvo apmēram 16 000 iedzīvotāju. Viņu skaits strauji palielinājās pēdējos septiņos astoņos gados.

• Mārupes novads ir viena no bagātākajām pašvaldībām Latvijā.

Pēc norēķiniem Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā (PFIF), ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir 543 lati.

• Mārupe PFIF iemaksā 1,4 miljonus latu gadā.

• Novadā visvairāk līdzekļu izlieto izglītības jomai – 5,4 miljonus latu gadā. Sociālajai aizsardzībai ir atvēlēts 1,1 miljons latu.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!