Krievijas Ārlietu ministrija (ĀM), reaģējot uz ārlietu ministra Māra Riekstiņa (TP) publiski pausto par krievu amatpersonu aktivitātēm Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) izskatāmajā Vasilija Kononova lietā, norāda uz Latvijas mēģinājumiem ietekmēt lietas rezultātu.
Kā ziņots, Riekstiņš 9.novembrī masu medijiem sacīja, ka Krievijas amatpersonu aktivitātes Kononova lietas kontekstā uzskatāmas par mēģinājumu ietekmēt tiesas spriedumu.
Īsi pēc tam Krievijas ĀM pārstāvis Andrejs Nesterenko atbildē žurnālistiem, kas publicēta Krievijas ĀM mājaslapā, norāda, ka Latvijas mēģinājumi vainot Maskavu spiediena izdarīšanā uz neatkarīgo ECT ir bez pamata un ir "īpaši nepievilcīgi", ņemot vērā pašas Rīgas mēģinājumus "par jebkuru cenu" panākt ECT sprieduma pārskatīšanu tiesas Lielajā palātā.
Nesterenko saka, ka pēc ECT pērn jūlijā pieņemtā sprieduma, kas "faktiski attaisnoja" Kononovu, Latvijas puse "ar mērķi pārskatīt esošo lēmumu spērusi bezprecedenta soļus, tostarp tādus, kuri iziet ārpus vispārpieņemtajām tiesiskajām un ētiskajām normām".
Kā šādus soļus Krievijas ĀM pārstāvis min Riekstiņa šā gada maijā ECT priekšsēdētājam Žanam Polam Kostam sūtītu vēstuli, kurā esot izteikta prasība nomainīt lietas izskatīšanā tiesnesi no Slovēnijas Boštjanu Zupančiču, kurš iepriekš spriedis par labu Kononovam. Pie tam Latvijas puse vērsusies pie ECT priekšsēdētāja ar lūgumu "nepievienot norādīto vēršanos pie lietas materiāliem un neinformēt par to pārējās puses".
Nesterenko norāda, ka formāli Latvijas lūgums par tiesneša nomaiņu netika apmierināts, taču Zupančičs pats nolēmis nepiedalīties lietas izskatīšanā un viņu nomainījis viens no rezerves tiesnešiem.
Par minēto Riekstiņa vēršanos pie ECT priekšsēdētāja tiesa sniegusi informāciju Krievijas pusei.
"Tādā veidā skaidri redzami Latvijas varas mēģinājumi visu pavērst kājām gaisā un piesegt savas darbības ar vispārīgiem otras puses apvainojumiem," saka Nesterenko.
LETA arhīvs liecina, ka vēl pirms Nesterenko minētās Latvijas ārlietu ministra vēršanās pie ECT priekšsēdētāja, proti, šā gada martā, Latvija nozīmēja jaunu "ad hoc" tiesnesi lietas izskatīšanā - Lielbritānijas pārstāvi Alanu Vaughanu Lovu, nomainot Inetu Ziemeli.
Tolaik lēmums Ministru kabinetā tika pieņemts aiz slēgtām durvīm, un Riekstiņš pēc sēdes nemācēja izskaidrot iemeslus, kādēļ Ziemele pati atsaukusi dalību lietas izskatīšanā.
Šonedēļ laikraksts "Čas" ziņoja, ka ECT Lielajai palātai līdz šā gada novembra beigām vajadzētu pieņemt spriedumu Kononova lietā. Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine aģentūrai LETA noliedza šādu informāciju.
Tā kā šīs nedēļas sākumā Reines rīcībā nebija šādas informācijas un ECT par gaidāmu tiesas sprieduma pieņemšanu visām lietā iesaistītajām pusēm ir jāsniedz informācija vienu mēnesi iepriekš, tad tuvākā mēneša laikā Lielās palātas spriedums netiks pieņemts.
Iepriekš tika prognozēts, ka spriedums lietā varētu tikt pasludināts šā gada beigās vai nākamā gada sākumā.
LETA jau ziņoja, ka Riekstiņš novembra sākumā norādīja, ka pēdējā laika dažāda līmeņa Krievijas amatpersonu aktivitātes ECT izskatāmajā Kononova prasībā pret Latviju ir uzskatāmas par nepieņemamām. "Latvijas puse vienmēr gan šajā, gan citās ECT lietās ir ievērojusi vispārpieņemto tiesas neatkarības principu, nekādā veidā neiejaucoties tiesas procesā," uzsvēra ministrs, norādot, ka "savukārt Krievijas Federācijas amatpersonu aktivitātes, īpaši pēdējā laikā, nevaram interpretēt citādi kā spiedienu uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu sprieduma sagatavošanas procesā".
Šāda ārlietu ministra reakcija tika skaidrota ar Briselē notikušo Eiropas Krievu forumu, kurā izskanējis aicinājums nepieļaut netaisnīgu attieksmi Kononova lietā, kā arī ar Krievijas amatpersonu publiski pausto, ka Kononova lieta esot spilgts piemērs Otrā pasaules kara veterānu vajāšanai.
LETA jau ziņoja, ka ECT 2008.gada 24.jūlijā tikai ar vienas balss pārsvaru pieņēma Latvijai nelabvēlīgu spriedumu Kononova lietā. Latvijai tika uzdots maksāt 30 000 eiro (21 084 latu) morālo kompensāciju mūsu valstī par kara noziegumiem notiesātajam Kononovam.
ECT savā spriedumā atzina, ka Latvija pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.pantu, kas noteic, ka nav pieļaujama sodīšana bez tiesas.
Latvija iesniedza apelācijas sūdzību par šo spriedumu, un ECT nolēma lietu nodot izskatīšanai tiesas Lielajā palātā.