Kultūras ministrijas izsludinātajā konkursā par Sabiedrības integrācijas departamenta direktori izraudzīta Solvita Vēvere, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Vēvere jaunajā amatā iecelta no 15.aprīļa.
Sabiedrības integrācijas departamenta direktore aģentūrai LETA stāstīja, ka visi iepriekšējie viņas darbi bijuši saistīti ar nozari, kas tagad tiek dēvēta par sabiedrības integrāciju un kuras departamenta vadīšana viņai tagad ir uzticēta.
Savas karjeras laikā viņa strādājusi darbus, kas saistīti ar dažādām sabiedrības grupām un viņu labklājības celšanu.
Vēvere valsts pārvaldē darbojusies jau no 1991.gada. No 1991.gada līdz 1996.gadam viņa strādāja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), atbildot par jaunatnes politiku, no 1996.gada līdz 2000.gadam Vēvere strādāja Cilvēktiesību birojā, kur atbildēja par lielu dzimumlīdztiesības projektu. Savukārt 2000.gadā viņa piedalījās konkursā un Vācijā notikušajā pasaules "Expo" izstādē vadīja Latvijas paviljonu pasākumu un kultūras programmā.
Pēc atgriešanās no Vācijas Vēvere neilgu laiku darbojās kā Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktore, bet pēc tam nākamais darbs bija Nodarbinātības valsts aģentūra, kur viņa bija direktora vietniece, atbildot par nodarbinātības politiku un Eiropas Struktūrfondu ieviešanu. Pēc šī darba Vēvere saņēma uzaicinājumu no Ekonomikas ministrijas, kā rezultātā viņa kļuva par valsts sekretāres padomnieci nodarbinātības jautājumos. Pēc šī darba Vēvere atgriezās atpakaļ IZM, kur Ivara Godmaņa valdības laikā bija ministres biroja vadītāja, bet pēc Godmaņa valdības beigām viņa turpināja strādāt IZM projektā "Skolas.lv".
Vēvere atklāja, ka, vadot Sabiedrības integrācijas departamentu, viņai ir lieli plāni. "Liekot kopā visu gūto pieredzi, redzu, ka ir iespējams sabiedrības integrāciju uzlabot, padarot to mierīgāku un atvērtāku. Mans darbošanās princips ir dialogu veidošana," sacīja Sabiedrības integrācijas departamenta vadītāja. Viņa savu ideju īstenošanai vēlas piesaistīt arī Eiropas Savienības struktūrfondu naudu, savukārt par īpaši svarīgu viņa uzskata mūsu pašu nacionālās identitātes stiprināšanu pozitīvā veidā. Ar pozitīviem pasākumiem, piemēram, informatīviem sarīkojumiem un latviešu valodas apmācībām tiktu dota iespēja iepazīt latviešu kultūras tradīcijas, tādā veidā tiktu stiprināta nacionālā identitāte un mazinātas nesaskaņas dažādu tautību starpā.