Saeimas deputāti šodien atcēla steidzamību likuma grozījumu projektam, kas paredz aizliegumu izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas simboliku attiecināt arī uz publiskiem izklaides, svētku, piemiņas, sporta un atpūtas pasākumiem.
Tādējādi aizliegums varētu nestāties spēkā pirms 9.maija, kas ir pretēji to deputātu mērķim, kuri iepriekšējā sēdē bija atbalstījuši steidzamības noteikšanu.
Par steidzamības atcelšanu nobalsoja 49 deputāti, pret bija 44, bet atturējās viens deputāts. Lēmuma pieņemšana tika panākta ar "Saskaņas centra", Reformu partijas, kā arī Zaļo un zemnieku savienības deputātu Jāņa Dūklava un Jāņa Klauža atbalstu.
Kā ziņots, parlaments 11.aprīlī konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja koalīcijas pārstāvju iesniegto minēto likuma grozījumu projektu un noteica tam steidzamību. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā deputāte Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) iepriekš pamatoja, ka steidzamība jānosaka, jo tuvojas 9.maijs.
11.aprīlī galvenokārt "Saskaņas centra" un Reformu partijas deputāti trīs reizes neveiksmīgi centās pieņemt izmaiņas likuma virzības procedūrā, iespējams, ar mērķi nepieļaut, lai likuma grozījumi stātos spēkā pirms 9.maija.
Deputāts Igors Pimenovs (SC) 11.aprīļa debatēs iebilda pret grozījumu veikšanu, aicinot nesalīdzināt nacistisko Vāciju, "kas uzsāka Otro pasaules karu, ar PSRS, kas šajā karā uzvarēja". "Es saprotu, ka tiem, kas bija ieslodzīti bez izmeklēšanas un tiesas koncentrācijas nometnē, nebija svarīgi, kāds karogs plīvoja virs barakas - sarkanais ar ugunskrustu baltajā aplī vai sarkanais ar sirpi un āmuru. [Taču] starp padomju režīmu un nacistisko režīmu nav simetrijas, padomju vēsture ir ļoti sarežģīta, mēs to labi saprotam un tie, kas mācījās skolā, labi atceras," pauda politiķis.
Esot nepieciešams izdarīt ļoti krietnu analītisku un nosvērtu darbu visās frakcijās un atbildīgajā komisijā, lai saturīgi atrisinātu šo problēmu, piebilda Pimenovs.
Savukārt deputāts Andrejs Judins (V) uzsvēra, ka dienas kārtības jautājums nav par vēsturi. Problēma esot, ka gājienos minēto simboliku lietot nedrīkst, bet, "ja pasākuma formāts ir cits, izmantots cits nosaukums, mums nav gājiens, mums ir piemiņas pasākums, tad simboliku lietot atļauts. Tas nav pareizi!"
"Latvija tika okupēta un okupēta vairākkārt! To izdarīja PSRS, to izdarīja nacisti! Un nevajadzētu aizstāvēt vienu okupācijas spēku, stāstot, ka citi bija sliktāki okupanti. Es uzskatu, ka attiecīgs likumprojekts ir svarīgs, ir nepieciešams, lai mums būtu vienota prakse, lai būtu vienota pieeja, lai mēs tiešām piemērotu līdzīgu regulāciju abos gadījumos," sacīja Judins, piebilstot, - ja Pimenovs uzskata, ka ir svarīgi atļaut abu režīmu simbolu izmantošanu, tad konsekvences vārdā tas ir jāatļauj visos gadījumos un vienmēr.
Deputāte Daina Kazāka (RP) piebilda, ka Otrā pasaules kara veterāni, kuri ir saņēmuši apbalvojumus, drīkst tos nēsāt. Lai neradītu problēmas viņiem un nepieļautu kādu kļūdu, nepieciešams noteikt garāku priekšlikumu iesnieguma termiņu.
9.maijā Uzvaras parkā tradicionāli PSRS armijas veterāni un viņu atbalstītāji piemin PSRS uzvaru pār nacistisko Vāciju. Daļa sabiedrības šo pasākumu uztver neviennozīmīgi, 9.maiju saistot ar PSRS otrās okupācijas sākšanos.
Jau vēstīts, ka, iesniedzot grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, deputāti rosina liegt publisku pasākumu dalībniekiem veikt darbības, kas vērstas pret Latvijas neatkarību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, sludināt vardarbību, naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, veikt kara propagandu, kā arī slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku, kā arī rīkoties tādā veidā, kas rada draudus pasākuma dalībnieku vai citu personu drošībai un veselībai.
Kā norāda likumprojekta autori, šādas izmaiņas mazinās iespēju izmantot publiskus un izklaides pasākumus sabiedrības sašķelšanai, kā arī ierobežos radikālu un naidu vairojošu uzskatu izplatīšanu sabiedrībā.
Pašreiz liegums vērsties pret Latvijas valsti vai izmantot PSRS simboliku attiecas uz likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" ietvertajiem pasākumiem. Tomēr šie ierobežojumi nav attiecināmi uz izklaides, svētku, piemiņas, sporta un atpūtas pasākumiem.