Valmieras mērs Inesis Boķis pilsētas domē strādā jau 12 gadu, un desmit no tiem viņš ir Vidzemes galvaspilsētas mērs. Lielākā valmieriešu daļa pie I. Boķa un viņa izveidotās komandas ir tā pieraduši, ka par citu politisko spēku uzvaru šajā pilsētā izsakās kritiski.
Arī pats I. Boķis ir pārliecināts, ka arī šajās vēlēšanās plūks uzvaras laurus, bet viņa politiskie pretinieki par vēlēšanu rezultātiem runā izvairīgi.
Neapmierināto un uz labāku saimnieku cerošo balsis Valmierā varētu zvejot vēl četras citas partijas, taču līdz trešdienas pēcpusdienai kandidātu sarakstu bija iesniegusi tikai Valmierai un Vidzemei, kuras mēra kandidāts ir I. Boķis.
Pārmet savējo būšanu
Pašlaik no 13 Valmieras domes deputātiem septiņi ir Valmierai un Vidzemei saraksta cilvēki, trīs Vienotības, divi Nacionālās apvienības, bet viens – Zaļo un zemnieku savienības deputāts.
Uzrunātie valmierieši, kas noteikti atbalstīšot I. Boķi, neslēpj, ka viņus pat ļoti apmierina pašreizējā pilsētas saimnieka veikums. Saremontēti gan ceļi, gan izbūvēts jauns tilts pār Gauju, kuru Valmierā klusītēm dēvē par Boķa ribām.
Pilsētniekiem nav mazsvarīgs arī tas, ka Valmierai un Vidzemei sarakstā apvienojušies pilsētā pazīstami cilvēki – pilsētas kultūras centra vadītāja Vaira Dundure, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes komandieris Jānis Skrastiņš un pašlaik modernākās sākumskolas pilsētā direktors Artūrs Skrastiņš.
«Skatoties Valmierai un Vidzemei kandidātu sarakstu, ir skaidrs, kas tie ir par cilvēkiem, un nav jāzīlē, ar ko viņš iepriekš nodarbojies un ko no viņa gaidīt. Par pārējiem gandrīz nav nekādas informācijas, arī priekšvēlēšanu kampaņa pilsētā vēl tā īsti nav jūtama,» saka Vidzemes augstskolas studente Inese.
I. Boķa vadītajai komandai izdevies piesaistīt arī divkārtējā olimpiskā čempiona BMX riteņbraukšanā Māra Štronberga tēvu Guntaru. Savukārt Māra treneris Ivo Lakučs no Vienotības saraksta pilsētas domē strādā arī šobrīd.
Atrast cilvēku, kas par I. Boķa pašvaldību izsakās pozitīvi vai neitrāli, ir vienkārši, bet viņa kritiķi ir krietni mazrunīgāki, jo aizbildinās ar mazo pilsētu, kurā visi visus pazīst, bet Valmierai un Vidzemei cilvēki, kas strādā vadošos amatos dažādās pašvaldības iestādēs un uzņēmumos, esot atriebīgi. Īpaši uzmanīgi ir skolotāji un mediķi – Valmierai un Vidzemei kandidātu sarakstā ir divu skolu direktori un Vidzemes slimnīcas vadošais personāls.
«Tur viss tiek sadalīts starp savējiem un uz dažādiem pārkāpumiem tiek pievērtas acis, nemaz runāt par to negribas. Tāpat nekas nemainīsies,» teica kāda Vidzemes slimnīcas darbiniece, kas nevēlējās atklāt ne tikai savu uzvārdu, bet arī vārdu.
Pseidodemokrātisks
Šim politiskajam spēkam raksturīgi, viskritiskāk par pašreizējo Valmieras domes vadību izsakās Haralds Bruņinieks, kas ir Reformu partijas kandidāts pilsētas pašvaldības priekšsēdētāja amatam.
Saskaņā ar viņa pausto Reformu partija ir neapmierināta ar neprofesionālu, bet savējo cilvēku ielikšanu atbildīgos amatos, necaurskatāmu pilsētas domes darbību, kas neņem vērā demokrātijas pamatprincipus, un nevīžīgu attieksmi pret mazajiem uzņēmējiem, daudzi no kuriem pilsētas dēļ zaudējuši savu biznesu un bijuši spiesti iestāties bezdarbnieku rindās vai kļūt par darba ņēmējiem.
«Remontējot ielas, nav saudzēts mazais un vidējais uzņēmējs, kas atradās ielas malā. Diemžēl uz ielas rēķina dažs dabūja zaudēt savu pašnodarbinātā statusu un biznesu. Pašvaldībai bija jānovērtē pilnīgi visu un sevišķi mazo uzņēmēju ieguvumi vai riski, lai saglabātu katru darba vietu,» uzskata H. Bruņinieks.
Savukārt par neprofesionālu, taču Valmierai un Vidzemei tuvu cilvēku ielikšanu neatbilstošos amatos liecinot Valmieras Valsts ģimnāzijas direktora Jāņa Zemļicka un J. Skrastiņa atrašanās Valmieras namsaimnieka valdē. «Kā var būt namsaimnieka valdē cilvēki ar neprofesionālu izglītību, [J.] Zemļickis, [J.] Skrastiņš no ugunsdzēsējiem arī ir valdē, kā viņi var vadīt komercsabiedrību. Darba pieredze un izglītība viņiem ir apšaubāma,» uzskata Reformu partijas kandidāts.
Gadījumā, ja vēlētājs atbalstīšot Reformu partiju un H. Bruņiniekam būs dāvāta iespēja vadīt pilsētu, liela uzmanība tikšot pievērsta finanšu izmantošanai budžetā un it īpaši pašvaldības kapitālsabiedrībās. Viņš arī sola, ka reformistu vadītā pilsētā iedzīvotājiem būs daudz lielāka teikšana un nebūšot gadījumu, kad sabiedrībai būtiskus lēmumus pašvaldība pieņems bez saskaņošanas ar sabiedrību.
Partneri nekritizē
Saeimas ārkārtas vēlēšanas, kurās Valmierā netipiski labus rezultātus guva Nacionālās apvienības saraksts, varētu liecināt, ka arī pašvaldības vēlēšanās šis politiskais spēks varētu paplašināt savu ietekmi. To apliecina arī saraksta pilsētas mēra kandidāts Jānis Ķirsis, kas prognozē, ka pašreizējo divu mandātu vietā saraksts varētu iegūt pat četrus.
Ņemot vērā, ka Nacionālā apvienība arī pašlaik darbojas Valmieras pašvaldībā, tās kritika pašreizējiem kursa noteicējiem ir krietni piezemētāka.
J. Ķirsis uzskata, ka, lai cik labi pilsēta nestrādātu, tā var arī labāk, un galvenais uzdevums, lai tā būtu, esot saimnieciskāka rīkošanās ar līdzekļiem. Piemēram, līdz šim pārāk lielas investīcijas esot ieguldītas jaunuzceltajā Valmieras sākumskolā. Varējis iztikt arī bez biznesa inkubatora jaunās ēkas būvniecības.
Nacionālā apvienība vēloties arī mainīt pilsētas apkures iekārtas un panākt, lai vismaz 80% pilsētas siltuma tiktu ražoti no atjaunojamajiem energoresursiem, piemēram, šķeldas. Turklāt Valmieras siltumapgādes uzņēmumam pilnībā vajadzētu nonākt pilsētas īpašumā. Šobrīd tai pieder 49%.
To, ka I. Boķis un Valmierai un Vidzemei kopumā savus cilvēkus bīdītu neatbilstošos amatos, Nacionālās apvienības kandidāts neuzsver, jo, pēc viņa domām, tā esot visur. Arī kritizēt īsti viņam neesot ko.
«Savu cilvēku bīdīšana kaut kādā līmenī ir visās vietās. Lielu pārmetumu nav, tie vairāk ir ieteikumi. Protams, Valmierai un Vidzemei komanda ir spēcīga un viņu izredzes nav sliktas, taču mēs esam gatavi piedāvāt alternatīvu gan cilvēku, gan saimnieciskajā ziņā,» saka J. Ķirsis.
Nešaubās par uzvaru
Pašreizējais pilsētas saimnieks I. Boķis ir pārliecināts, ka varu partija saglabās arī pēc pašvaldību vēlēšanām. Viņš noraida reformistu un valmieriešu kritiku par neprofesionāliem savējiem izdevīgos amatos un aizrāda, ka steigties ar atjaunojamo kurināmo nevajadzētu.
«Tas, kurš to saka, ir neprofesionāls. Mans uzstādījums vienmēr bijis, ka jāņem jauni un talantīgi cilvēki. Ja izrādās, ka amatu saņēmušais tāds nav, tad tas vienmēr ir nomainīts,» saka I. Boķis un uzskata, ka pārmetumi par ceļu remontu rezultātā zaudētajiem biznesiem ir nepamatoti, jo Valmiera netipiski citām pilsētām ir daudz darījusi, lai savestu kārtībā ceļus, kas ir viens no veiksmīga biznesa priekšnoteikumiem.
Savukārt pilsētas apkurē izmantot atjaunojamos energoresursus nebūšot iespējams līdz pat 2017. gadam, jo līdz tam laikam ir noslēgts līgums ar privāto uzņēmumu. Pēc tam varēšot vērtēt pēc situācijas, ko darīt ar apkuri, taču jau tagad pilsētai esot lētākā ar gāzi nodrošinātā apkure starp tām pilsētām, kur silto ūdeni [sildot ar gāzi] padod arī vasarā.
«Ir gan sajūta, gan pārliecība, ka paliksim. Mēs zinām, ko darām, mums ir pieredze un pārējais. Var jau laimi meklēt dažādos veidos, bet Valmiera šajā laikā ir attīstījusies,» saka I. Boķis, solot, ka arī nākotnē daudz enerģijas veltīs, lai piesaistītu Eiropas Savienības līdzekļus un attīstītu pilsētas infrastruktūru, kultūras un sporta vidi. Piemēram, jau ir saskaņots projekts BMX trasei zem jumta.
***
VALMIERA
13 deputātu
26 183 iedzīvotāji
24 607 pilsoņi
4570 bērnu līdz 18 gadu vecumam
937 bezdarbnieki
Avots: CVK, PMLP
***
VIEDOKĻI
Inesis BOĶIS, Valmieras domes priekšsēdētājs, Valmierai un Vidzemei kandidāts mēra amatam pašvaldību vēlēšanās:
– Ir gan sajūta, gan pārliecība, ka paliksim. Mēs zinām, ko darām, mums ir pieredze un pārējais.
Jānis ĶIRSIS, Nacionālās apvienības kandidāts mēra amatam pašvaldību vēlēšanās:
– Savu cilvēku bīdīšana kaut kādā līmenī ir visās vietās. Lielu pārmetumu [Valmierai un Vidzemei] nav, tie vairāk ir ieteikumi.
Haralds BRUŅINIEKS, Reformu partijas kandidāts mēra amatam pašvaldību vēlēšanās:
– Valmieras pašvaldība raksturīga ar to, ka tā stagnē, bet pilsētas saimnieciskā dzīve iet uz priekšu. [..] Daudzi jautājumi vienkārši tiek risināti pseidodemokrātiskā stilā.