Lai likumu par vienotā atalgojuma sistēmu valsts un pašvaldību iestādēs tomēr paspētu pieņemt kopā ar budžetu 1. decembrī, par strīdīgajiem jautājumiem, piemēram, atalgojumu kapitālsabiedrībās, kā arī algām pašvaldībās, tiks dots papildu laiks diskusijām.
Koalīcijas partijas vakar vienojās vienotajā atalgojuma likumā ietvert pārejas noteikumus, kur algas kapitālsabiedrībās un pašvaldībās tiks noteiktas līdzšinējā kārtībā, bet pusgada laikā būs jāsagatavo atsevišķi likumi vai grozījumi esošajos, kuros atalgojuma sistēma arī šajās institūcijās tiks atrunāta detalizēti.
Piemēram, par atalgojumu pašvaldībās šobrīd tikšot atbalstīts Finanšu ministrijas pašreizējais princips, ka algas nevar pārsniegt augstāko valsts pārvaldē noteikto. Bet vienlaikus konkrēta pašvaldību atalgojuma sistēma būs jāsagatavo kā likuma pielikums, ko vēlāk izskatīs un apstiprinās Saeima. Līdz šim iecerētā kārtība valdības attiecībā uz pašvaldībām, kas paredzēja, ka algu skalu noteiks Ministru kabinets, neder, jo Latvija parakstījusi Eiropas Pašvaldību hartu. Taču tā nosaka to suverenitāti, tādējādi valdība atalgojumu to iestādēs noteikt nevar.
Līdzīgi individuāla kārtība jānosaka kapitālsabiedrībām, kas tiks darīts likumā Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām. Atbildīgā par attiecīgu grozījumu izstrādi tajā būs Saeimas Tautsaimniecības komisija. Te gan sagaidāmas arī smagas diskusijas, jo jau tagad pat koalīcijas partiju starpā ir atšķirīgi viedokļi par atalgojuma ierobežojuma principiem. Piemēram, kā izriet no deputāta Venta Armanda Kraukļa (TP) teiktā, Tautas partija uzskata, ka ir jānošķir tās kapitālsabiedrības, kas pelna pašas, no tām, kas tiek subsidētas no valsts. Taču Jaunajā laikā valda viedoklis, ka šāds nošķīrums nav pareizs, Neatkarīgajai iepriekš norādīja partijas Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis.
Jāpiebilst, ka tikšot meklēta arī iespēja tomēr ierobežot Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas administratīvos izdevumus, par kuru neatkarību arī atalgojuma noteikšanas ziņā iestājas Eiropas Centrālā banka un starptautiskie aizdevēji. Kā norādīja premjers Valdis Dombrovkis (JL), abas iestādes gan joprojām paliks ārpus vienotās sistēmas. Taču tikšot tomēr meklēti veidi, kā mazināt šo institūciju administratīvos izdevumus, un šim nolūkam valdība veidošot īpašu darba grupu.
Paredzēts, ka fiskālais ieguvums no pārmaiņām atalgojuma sistēmās būšot 44 miljoni latu, liecina Finanšu ministrijas aprēķini. Nav gan īstas skaidrības, kā šis aprēķins iegūts, un līdzšinējās diskusijās parlamentā eksperti apšaubījuši to pamatotību. Saeimas Budžeta komisijā arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis vairākkārt deva mājienus, ka šis skaitlis ir nepatiess, taču viņam esot lūgts par to neizteikties.