Neoficiālas sarunas ar politisko partiju pārstāvjiem liecina, ka neviens no Rīgas pašvaldības vēlēšanās startējošajiem sarakstiem nav spējis izvairīties no iekšēju intrigu radītiem konfliktiem, taču valstī pie varas esošā Vienotība pamanījusies pārsteigt ar konflikta publisko raksturu un tā dalībnieku atklāto informāciju.
Nepiedalīties vēlēšanās nolēmis sarakstā jau apstiprinātais Hosams Abu Meri, bet pret Vienotību vērstā vandalisma aktā patiesībā vainojami esot pašas partijas biedri.
«Ar nožēlu jāsaka, ka esmu vīlies gan saraksta sastādīšanas procesā, gan ierobežotajās iespējās piedalīties kampaņas pasākumos. Saraksts tapa dažu cilvēku lokā, nebija iespēju to apspriest un izteikt domas. Sarakstu jau gatavu Rīgas nodaļas vadītājs [Olafs Pulks] atstāja uz galda pēc nodaļas kopsapulces, pats ātri pameta telpu, lai nodaļas biedri nepaspētu uzdot jautājumus,» Neatkarīgās rīcībā nonākušā vēstulē partijas biedriem raksta Vienotības sarakstā ar 31. numuru apstiprinātais H. Abu Meri.
Pats O. Pulks gan noraida H. Abu Meri paustos pārmetumus par nedemokrātisko saraksta veidošanas procesu. Viņš norāda, ka Rīgas vēlēšanu sarakstu un kandidātu apstiprināšanu veica partijas Rīgas nodaļas valde, kas vislabāk pazīstot potenciālos deputātu kandidātus un spējot izvērtēt katra pienesumu un iesaisti darba grupās, kas ir būtisks priekšnoteikums. Kandidātu izvirzīšanas un apstiprināšanas process bijis pārdomāts un caurskatāms, ziņu aģentūrai LETA paudis O. Pulks.
Saraksts sākotnēji ticis apstiprināts nodaļas valdes sēdē, tad par to informēti visi Rīgas nodaļas biedri, un tad pēc nedēļas to apstiprinājusi Vienotības valde. Šajā laikā neviens no partijas biedriem
neapmierinātību ar saraksta veidošanas kārtību neesot paudis.
«Esam pārsteigti par H. Abu Meri lēmumu, taču personīgam aizvainojumam nav nekāda pamata. Kandidēt vai nekandidēt ir katra brīva izvēle, un mēs to respektējam,» teicis
O. Pulks. Viņš arī uzsvēris, ka, neraugoties uz iekšējām nesaskaņām un partijas biedra kandidatūras atsaukšanu, Vienotība uz pašvaldību vēlēšanām Rīgā iesniegs pilnu sarakstu ar 63 kandidātiem. Pašlaik tiekot uzrunāti partijas biedri, kuri varētu startēt H. Abu Meri vietā.
H. Abu Meri rakstītais, neraugoties uz O. Pulka teikto, kārtējo reizi apliecina jau ilgi sabiedrībā apspriesto Vienotībā valdošo kastu kārtību un ierasto neieklausīšanos ierindas biedros. «Šobrīd vismaz man rodas sajūta, ka Rīgas saraksta līderi par cienījamiem uzskata vispirms
sevi un tad tos, kuri viņiem patīk, nevērtējot pārējo partijas biedru personības un pienesumu. Domāju, lielā mērā Rīgas saraksta līderu augstprātība un nevēlēšanās ieklausīties citos atspoguļojas arī partijas zemajos reitingos,» raksta H. Abu Meri.
Vienotības sarakstu pametušā biedra vēstule radījusi vēl būtiskākas atklāsmes. Kāds partijas biedrs, kas H. Abu Meri aprakstītās partijas spices iedomības dēļ apzināti attālinājis no partijas ikdienas, atklāj, ka pašlaik ļoti pazīstami partijas biedri savulaik, radot iespaidu, ka vandaļi ir politiskie konkurenti, organizējuši vandalisma aktus, lai celtu partijas reitingu.
Proti, 2010. gadā augustā plašu rezonansi guva gadījums, kad Vienotības Rīgas biroja logi K. Barona ielā tika apšļākti ar sarkanu krāsu. Notikuma izmeklēšanā iesaistījās arī policija, par kuras paveikto šajā lietā Neatkarīgajai pagaidām nav izdevies iegūt informāciju, taču Vienotības biedrs Jānis Miķelsons raksta, ka šo vandalisma aktu paveikusi kāda Vienotības biedre.
«Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās esmu vadījis partijas biroju, iepazīstot gan ļoti cienījamus un zinošus Vienotības biedrus, gan tādus, kas gatavi nodot pat savu tuvāko, lai izvirzītos partijas priekšgalā. Un diemžēl jāsaka, ka tam otrajam flangam labāk izdodas īstenot savus nodomus. Kā vienu no spilgtākajiem piemēriem varu minēt partijas biroja (K. Barona ielā) apliešanu ar krāsu, ko diemžēl īstenoja daži
Vienotības biedri (viens no tiem pašlaik ir ļoti publiska persona un atbildīga portfeļa turētājs brunčos), ceļot it kā partijai reitingus,» raksta J. Miķelsons. Viņa telefona numurs pēc šokējošās atzīšanās ir slēgts ieejošajiem zvaniem, taču sarakstē viņš apliecina, ka toreiz apzināti devis nepatiesu liecību.
«Pirmoreiz saskaroties ar tik brutālām metodēm, no šoka pat piekritu sameloties medijiem, ka birojam uzbrukuši vandaļi, visticamāk politiskā konkurenta izskatā. Toreiz klusēju, jo saņēmu draudus,» par notikumiem Vienotībā raksta tās biedrs.
