Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs piektdien žurnālistiem paziņojis, ka nav saņēmis nekādus piedāvājumus no "Gazprom", vienlaikus noraidot presē izskanējušo informāciju, ka Krievijas gāzes koncerns apmaiņā izvirzījis Lietuvai savas prasības.
"Ziniet - nekādu piekāpšanos no "Gazprom" neesam saņēmuši un nekādu piedāvājumu arī mums nav," izteicies valdības vadītājs.
Lietuvas biznesa ziņu portāls "Vz.lt" pirms tam rakstīja, ka premjera padomniece Irina Urbonavičiene piektdien rīko dažādu institūciju pārstāvju apspriedi, lai pārrunātu, kā izpildīt Krievijas prasības attiecībā uz sadarbību enerģētikas jomā. Pēc Butkeviča teiktā, minētajā apspriedē viņš interesējies, kur mediji ņēmuši šādu informāciju, kas esot "meli un nepatiesība".
Kā, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem, vēstīja portāls, lai gan Butkevičs pēc pagājušajās nedēļas vizītes Sanktpēterburgā publiski izteicies, ka Krievija vairs neapstrīd Lietuvas tiesības ieviest Eiropas Savienības (ES) enerģētikas direktīvas Trešo paketi, tomēr dažas "Gazprom" vēlmes premjeram esot paziņotas, bet citas nodotas ar starpnieku palīdzību.
Proti, Krievija pieprasot, lai Lietuva paraksta ar "Gazprom" saprašanās memorandu, kurā tā apņemtos nodrošināt nepārtrauktu dabasgāzes tranzītu uz Kaļiņingradu un nemainīt transporta tarifus. Tiekot apsvērta arī iespēja parakstīt trīspusēju memorandu, kurā trešā puse būtu Krievijas Federācija.
Izteikta arī vēlēšanās, lai uz gadu - līdz 2015.gada 31.oktobrim - tiktu atlikta īpašuma nodalīšana kompānijas "Lietuvos dujos" meitassabiedrībā "Amber Grid", kurai saskaņā ar Lietuvas dabasgāzes likumu paredzēts nodot gāzes transportēšanas sistēmu.
Turklāt vismaz līdz 2014.gada oktobra beigām būtu jāiesaldē tiesas prāvas Lietuvas tiesās un starptautiskajās šķīrējtiesās un līdz 2020.gadam jāpagarina ilgtermiņa gāzes piegādes līgums.
Ja visi šie noteikumi tiktu izpildīti, "Gazprom" no šā gada 1.aprīļa kompānijai "Lietuvos dujos" pārdotu gāzi par 20% lētāk, rakstīja "Vz.lt". Enerģētikas eksperts Vidmants Jankausks lēsis, ka šāda "Gazprom" piekāpšanās naudas izteiksmē līdzinātos aptuveni 300 miljoniem dolāru (160 miljoniem latu) gadā. Šobrīd Krievijas dabasgāzi Lietuva pērk par vienu no augstākajām cenām Eiropā, maksājot aptuveni 500 dolārus par 1000 kubikmetriem, bet Eiropas Komisija izskata Lietuvas prasību pret "Gazprom" izmantoto gāzes cenu aprēķina formulu, kas piesaistīta naftas cenām.
Pēc Butkeviča sacītā, apspriedē nolemts, ka ekspertu grupu sarunām ar "Gazprom", kurās tiks mēģināts panākt gāzes cenu pazemināšanu, vadīs enerģētikas ministrs Jaroslavs Neverovičs. Pagaidām neesot skaidrs, kad šī grupa sāks darbu.
Jautāts, vai sarunās ar "Gazprom" Lietuva pieaicinās arī Eiropas Komisijas pārstāvjus, premjers atbildējis apstiprinoši. Lai gan ar Krievijas pusi par to vēl neesot runāts, domājams, tai nebūšot iebildumu.
Jau ziņots, ka līdz ar tagadējās koalīcijas nākšanu pie varas pagājušā gada nogalē Lietuvā daudz tika runāts par attiecību pārstartēšanu ar Krieviju un izskanēja bažas, vai tas netiks darīts uz Lietuvas enerģētiskās neatkarības centienu rēķina. Jaunais premjers sociāldemokrātu līderis Butkevičs jau drīz pēc uzvaras vēlēšanās neslēpa, ka par vienu no pirmajiem savas valdības uzdevumiem uzskata sarunas ar "Gazprom" par lētāku gāzi. Jautāts, vai ar koncernu sarunas tiks risinātas tā, it kā tā būtu Krievijas valsts, Butkevičs tobrīd atbildēja apstiprinoši. "Mēs arī agrāk tā esam darījuši," viņš paziņoja.