Sociālie partneri - arodbiedrības un darba devēji - arī pēc šovakar Rīgas pilī notikušajām sarunām ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru un premjeru Valdi Dombrovski (JL) budžetu neatbalsta, bet dialogu ar valdību sola turpināt.
Zatlers pēc tikšanās sacīja, ka guvis pārliecību, ka sociālajiem partneriem ir informācija par nākamā gada budžeta veidošanas procesu, taču viņu un valdības viedoklis ir atšķirīgs. Līdz ar to valdība turpmāk uzņemas pilnu atbildību par nākamā gada budžeta pieņemšanu Saeimā, bet sociālie partneri turpinās dialogu ar valdību.
Pēc prezidenta vārdiem, nākamās prioritātes, kas ir šīs Trīspusējās sadarbības padomes darba kārtībā, ir nodarbinātība, strukturālo reformu tālāka turpināšana un mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta paketes tālāka virzīšana gan valdībā, gan arī Saeimā.
"Tātad ir fakts, ka process ir nepārtraukts, dialogs ir nepārtraukts un jaunie uzdevumi, pie kuriem Trīspusējā sadarbības padome kopā ar sociālajiem partneriem ķersies tūlīt pēc budžeta pieņemšanas Saeimā, ir skaidri definēti," teica Zatlers.
Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītājs Vitālijs Gavrilovs žurnālistiem pauda neizpratni par izskanējušo informāciju, kas nonākusi arī līdz Rīgas pilij, ka sociālie partneri vēlas pārtraukt dialogu ar valdību. "Mēs nevaram pārtraukt dialogu. Kas būs tālāk?" retoriski vaicāja Gavrilovs.
Savukārt konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle pauda viedokli, ka sociālo partneru spēkos nav ietekmēt nākamā gada budžetu, taču viņa uzskata, ka šodienas tikšanās bija nozīmīga, jo kliedētas bažas par sociālo partneru un valdības dialoga pārtraukšanu. Tāpat Egle uzskata, ka dialogu ar valdību nepieciešams turpināt, jo, piemēram, jau līdz šim LDDK ir panākusi atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem.
Premjers un arodbiedrību līderi pēc sarunām uz mirkli gan iznāca pie žurnālistiem, taču nekādu vērtējumu par sarunām nesniedza.
Vēlāk Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" premjers stāstīja, ka sarunās panākta vienošanās, ka pušu diskusija tiks turpināta par Zatlera minētajiem jautājumiem gan pirms, gan pēc budžeta pieņemšanas.
2010.gada budžets nevar izsaukt nekādu sajūsmu, atzina premjers, jo noīsināt izdevumus par 500 miljoniem latu tā, lai visi būtu apmierināti, nav iespējams.
Dombrovskis domā, ka nākamā gada budžets ļaus stabilizēt Latvijas ekonomiku, jo mūsu valsts turpinās saņemt aizdevumu, turklāt netiks turpināta pensiju un algu samazināšana. Budžets gan neizbēgami mazinās iekšzemes patēriņu, no šāda viedokļa neveicinot ekonomikas atlabšanu.
Savukārt Egle pauda viedokli, ka sarunas var uzskatīt par kvalitatīvām, ja tajās piekāpjas abas puses. Viņa uzskata, ka uzņēmēji ir piekāpušies, bet tagad to vajadzēja darīt arī valstij. Konkrēti uzņēmējus neapmierina iedzīvotāju ienākuma nodokļa celšana līdz 26%, jo uzskata, ka tam varēja atrast alternatīvas.
Pēc Egles vārdiem, galvenais Rīgas pilī notikušo sarunu rezultāts ir tas, ka noskaidrotas neskaidrības, ka pušu dialogs turpinās.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers uzsvēra, ka arodbiedrības joprojām budžetu neatbalsta. Krīgers bažījas, ka budžeta sabalansēšana ir notikusi tikai uz papīra, bet reālus ieguvumus budžetā nenesīs. Krīgeru uztraucot, vai nākamgad neatklāsies, ka budžetā plānotā nauda neienākas un nav ko maksāt strādājošajiem.
Krīgers kritizēja valdošo koalīciju par to, ka budžeta veidošana netika balstīta uz strukturālajām reformām, bet gan uz matemātisku saskaitīšanu un atņemšanu. Viņam šajā jautājumā piekrita arī Egle un atsevišķi koalīcijas partneri, savukārt Dombrovskis pauda nostāju, ka valdībai izdevies īsā laikā īstenot nebijuša apmēra reformas.
Kā ziņots, šovakar pēc Zatlera iniciatīvas notika viņa tikšanās ar Ministru prezidentu, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvjiem. "Tās ziņas, kas šodien pienāca Rīgas pilī, bija satraucošas ar to, ka darba devēji un arodbiedrības grib atteikties no budžeta projekta veidošanas procesa, kamēr tas vēl nav noslēdzies," pēcpusdienā paziņoja Zatlers.
Premjers Dombrovskis pēc dienas laikā notikušajām sarunām ar Zatleru atzina, ka šogad nākamā gada budžeta veidošanas process ir sarežģīts, jo par to ir jāpanāk vienošanās gan koalīcijā, gan tas jāsaskaņo ar starptautiskajiem aizdevējiem un sociālajiem partneriem.
"Ir ļoti daudzas puses, no kurām vienlaicīgi jānodrošina atbalsts," sacīja valdības vadītājs, uzsverot, ka, populistisku apsvērumu dēļ neveicot fiskālo konsolidāciju, sekas būs ļoti smagas, proti, Latvija nesaņems starptautisko aizdevumu un nebūs, no kā finansēt budžeta deficītu.
Kā ziņots, sociālie partneri pauž asu kritiku un neatbalstīs valdības sagatavoto nākamā gada valsts budžetu.
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē šodien izvērsās asas diskusijas, sociālajiem partneriem veltot pārmetumus valdības sagatavotajam budžetam un tajā iecerētajiem nodokļu palielinājumiem.
No sociālo partneru puses tika uzsvērts, ka nodokļu palielinājums no biznesa puses viennozīmīgi nav atbalstāms un pieņemams. Savukārt citi sociālie partneri pauda viedokli, ka piedāvātais budžets ir uzskatāms par "antisociālu".
Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītājs Vitālijs Gavrilovs, sēdē tā arī nesaņemot atbildes uz jautājumiem, kā tieši budžets nodrošinās ekonomikas atveseļošanu un izaugsmi, kā sēdes vadītājs paziņoja, ka no sociālo partneru puses atbalsta šim budžetam nebūs. "Mēs no šī procesa esam "out of game" (izslēgti no spēles)," sacīja Gavrilovs.