52% iedzīvotāju atbalsta ideju par ministru izvēles nodošanu premjera kompetencē

Valsts prezidents Andris Bērziņš norādījis, ka strīdi koalīcijā liecina, ka Latvijā ir nobriedusi konstitucionālā reforma. Valdības veidošanai būtu jābūt citam pamatam, proti, parlaments arī turpmāk ievēlētu premjeru, bet ministru izvēle būtu premjera atbildība. Arī 52% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka ministru izvēlei būtu jāpāriet premjera atbildībā (14% - noteikti jā; 38% - drīzāk jā). Salīdzinoši biežāk jauno valdības veidošanas modeli atbalsta vīrieši. To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, aprīlī veiktais pētījums.

29% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem neatbalsta valsts prezidenta izteikto priekšlikumu par ministru izvēles nodošanu premjera kompetencē (11% - noteikti nē; 18% - drīzāk nē). Valdības veidošanas modeļa pārmaiņas salīdzinoši biežāk neatbalsta sievietes.

Piektdaļai (19%) aptaujāto Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa par šo jautājumu. Salīdzinoši biežāk viedokli par A.Bērziņa izteikto priekšlikumu - ministru izvēles nodošanu premjera kompetencē - ir grūti paust iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais