Rojas novada mērs: Mērsraga vēlme atdalīties ir cilvēciski saprotama

Rojas novada dome vēl nav saņēmusi Mērsraga pagasta iedzīvotāju parakstīto prasību Mērsragam atdalīties no Rojas novada, taču Rojas novada domes priekšsēdētājs Jānis Žolubs izprot pagasta iedzīvotāju vēlmi atdalīties.

Pēc J. Žoluda domām, daudzas pašvaldības nemaz nav vēlējušās apvienoties, un referendums par šo jautājumu netika rīkots.

Tiesa, J. Žoluds tomēr neuzskata, ka Mērsraga pagasta vēlme atdalīties no Rojas būtu skaidrojama ar tā saukto jaunākā brāļa sindromu, proti - ka Mērsragam tiktu atvēlēts mazāk naudas līdzekļu, nekā Rojai. Pēc Žoluda domām, iedzīvotāju neapmierinātība drīzāk būtu skaidrojama ar to, ka administratīvi teritoriālā reforma notika krīzes laikā - pašvaldības apvienojās, kļuva sliktāk, un iedzīvotāji to saistīja ar apvienošanos. Taču līdzekļi tika samazināti visiem proporcionāli, un nav pamata uzskatīt, ka Mērsrags salīdzinājumā ar Roju būtu apdalīts, skaidroja Žoluds.

Jau ziņots, ka bažas par Rojas novada pastāvēšanas lietderīgumu masveidā izteikuši Mērsraga iedzīvotāji, jo nedēļas laikā katrs ceturtais no vairāk nekā 2000 pagasta iedzīvotājiem parakstījis prasību Mērsragam izstāties no Rojas novada, lai saimniekotu patstāvīgi, kā tas sekmīgi darīts līdz tam. Tā iesniegta sešiem no Mērsraga novada domē ievēlētajiem deputātiem, šodien vēsta laikraksts "Diena".

Rojas novadu veidojošie Mērsraga un Rojas pagasti tādi īsti kaimiņi ar pamatīgu robežu nemaz nav, tie izskatās kā savā starpā mākslīgi sašņorēti ar tievu, garu, šosejas caurvītu piekrastes zemes strēmeli, kurai abos galos kā raibas pogas piešūtas apdzīvotās vietas. Taču ne jau ģeogrāfiskās un teritoriālās īpatnības liek apšaubīt jaunā administratīvā sakabinājuma stiprību, vēsta laikraksts.

Atdalīšanās un parakstu vākšanas kampaņas iniciators Mērsraga vidusskolas darbinieks Jānis Ņikitovs šādu rīcību skaidro ar apstākli, ka mērsradznieki nekad nav aptaujāti, vai grib ar kādu apvienoties, un arī paši šādu vēlēšanos nav izteikuši, lai gan citi atceras, ka uz sapulcēm par novada veidošanu tomēr aicināti, arī internetā skaidroti novadu izveides plusi un mīnusi. Jaunā novada centrs atrodas Rojā, arī tā vadībā nokļuvuši rojenieki, tāpēc mērsradznieki emocionāli jūtas kā otrās šķiras cilvēki, nevis kā līdzvērtīgi partneri.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.