Aizsardzības ministrija (AM) vēl vairākus gadus veiks regulāras iemaksas NATO bezpilota izlūklidmašīnu projektā. Ministrija gan neatklāj, cik daudz Latvijas nodokļu maksātāju naudas Latvija iztērēs šim projektam.
NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens pagājušā gada februārī publiski paziņoja, ka alianses dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmē Briselē panākta vienošanās, ka kopīgi tiks iegādātas piecas ASV kompānijas "NorthropGrumman" bezpilota izlūklidmašīnas "GlobalHawk RQ-4B" ar "Rolls-Royce" dzinējiem, liecina militāro ziņu portālā "Sargs.lv" publicētā informācija.
Plānots, ka projekts darboties sāks 2015.gadā un tā galvenā bāze atradīsies Sigonellas aviobāzē Itālijai piederošajā Sicīlijas salā, bet tai būs vēl vairākas bāzes stacijas.
Projektā piedalās 13 NATO dalībvalstis - ASV, Bulgārija, Čehija, Igaunija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Norvēģija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un Vācija. Lielbritānija un Francija nepiedalīsies programmas finansēšanā, taču tā vietā ļaus NATO izmantot to īpašumā esošos novērošanas lidaparātus.
Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas pārstāve Dace Kundrāte aģentūrai LETA pastāstīja, ka jau 2009.gada rudenī stājās spēkā NATO Sauszemes novērošanas programmas (AGS) Saprašanās memorands, kas ir klasificēta informācija.
Saskaņā ar memorandu kopējā Latvijas iemaksu daļa AGS programmā ir 0,2634 % no kopējām programmas iegādes izmaksām. Izmaksas jāsedz astoņu gadu laikā no memoranda spēkā stāšanās brīža.
Aizsardzības ministrija katru gadu veic iemaksas programmas administratīvajā un operacionālajā budžetā. AM gan nevarot atklāt, cik daudz katru gadu Latvija iemaksā programmā, jo tā ir klasificēta informācija.
"Summa atšķiras atkarībā no administratīvajām un operacionālajām vajadzībām. Šobrīd Latvija jau ir samaksājusi aptuveni trešdaļu no kopējām Latvijas iemaksām programmā," norādīja Kundrāte.
Viņa arī atklāja, ka AGS programmas praktisko ieviešanu nodrošina NATO AGS programmas vadības aģentūrā, kurā strādā arī eksperts no Latvijas.
Latvijas piedalīšanās AGS programmā ir nozīmīga arī Latvijas informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju nozarei kopumā, jo ievērojama apjoma programmatūras izstrādi veic Latvijas uzņēmums "Komerccentrs DATI grupa".
Plānots, ka sākotnējās operacionālās spējas tiks sasniegtas 2015.gadā, savukārt programma pilnībā sāks darboties 2018.gadā.