Opozīcijas partijām šobrīd ir piemērotākais šajā Saeimas sasaukumā piedzīvotais laiks valdošās koalīcijas sašķelšanai un jaunas valdības izveidošanai – atzīst politologi. Arī Latvijas Zemnieku savienība (LZS), kurai aizvadītajā sestdienā notika ikgadējais kongress, ir gatava gāzt kalnus un jau tā konfliktu plosīto koalīciju satriekt pīšļos.
«Koalīcija un dažas valdošās partijas ir uz sabrukšanas sliekšņa, un mums ir jādara viss, lai šī agonija pēc iespējas ātrāk beigtos,» uzrunājot Latvijas Lauksaimniecības universitātē sapulcējušos partijas biedrus, teica organizācijas līderis Augusts Brigmanis. Viņš kongresā kārtējo reizi tika arī pārvēlēts partijas vadītāja amatā.
Jautāts, ko tieši LZS ir gatava darīt, lai, izjaucot pašreizējo koalīciju, nokļūtu valdībā, A. Brigmanis bija izvairīgs. «Ja pretinieks zina, ko mēs darīsim, tad viņš sagatavosies. Ir lietas, kuras zināmu stratēģisku apsvērumu dēļ nav publiski jāsaka, jo nebūtu pareizi pretiniekam atklāt savas kārtis,» saka LZS līderis.
Zemnieki savos mērķos, protams, nav vientuļi. Savu atbalstu, neraugoties uz to, ka daudzās pašvaldībās tiek startēts atsevišķi, LZS joprojām sola Latvijas Zaļā partija (LZP), kas, kā jau stabilam partnerim pienākas, par esošo koalīciju ir līdzīgās domās.
«Zaļā partija iet savu ceļu, bet mēs esam domās un idejās brīvi un uzticīgi partneri. [..] Partijām apvienojoties, problēmas to starpā paliek, bet Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) spēks ir dažādībā,» LZS kongresa delegātiem teica LZP pārstāvis Ingmārs Līdaka. Viņš šobrīd pie varas esošās partijas nodēvēja par veidojumu, kuru tikai «pārpratuma pēc» turpina saukt par valdošo koalīciju.
Īsi pirms kongresa A. Brigmanis pauda, ka ZZS būtu gatava atbalstīt iekšlietu (Reformu partija/RP), ekonomikas (RP) un labklājības (Vienotība) ministru demisijas pieprasījumus. Kongresā A. Brigmanis neslēpa, ka LZS nežēlastībā kritis arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadītājs Edmunds Sprūdžs, kura krēslu ZZS vēlētos iegūt nākamajā valdībā. Uzsverot, ka ZZS ir vienmēr rūpējusies par pašvaldībām, A. Brigmanis solīja, ka, nonākot valdībā un iesēžoties VARAM vadītāja krēslā, partija panāktu, ka 85% līdzšinējo 80% vietā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nonāktu pašvaldību maciņā – jo «pašvaldības uz saviem pleciem iznesa krīzes smagumu, nevis [premjerministrs Valdis] Dombrovskis».
Premjerministra darbs tika pelts arī Eiropas Savienības tiešmaksājumu zemniekiem dēļ, jo V. Dombrovskis, cīnoties par to paaugstināšanu, nav izrādījis politisko gribu un kļūdaini nav izmantojis veto tiesības. «Tagad cerība palikusi tikai uz ES parlamenta deputātiem,» rezumēja A. Brigmanis.
Dzēlīga Vienotības kritikā bija arī viena no kaismīgākajām eiro pretiniecēm Iveta Grigule, kas koalīcijas līderi nodēvēja par cipariņu un bilances partiju, kas vada Latviju ar skaļiem lozungiem un «augsti paceltiem vimpeļiem», bet aiz tās, līdzīgi senās latviešu ciltis iekarojušajiem krustnešiem, paliekot tikai tukšas sētas.
Neatkarīgās uzrunātie politikas vērotāji atzīst, ka šobrīd pašiznīcinošu tieksmju pārņemtās koalīcijas dēļ opozīcija piedzīvo nepieredzēti piemērotu laiku valdības gāšanai, taču, visticamāk, ka tas notikšot pēc pašvaldību vēlēšanām.
Liela loma šajos procesos būs RP deputātiem, kuriem beidzot būs jāieskatās acīs realitātei – vēlēšanu rezultāti pat visoptimistiskākajos RP prātos atslēgs idejas, kas līdz šim uzturējušas dzīvu pārliecību par partijas spožo nākotni. Tā uzskata arī politologs Ivars Ījabs.
ZZS lomas svarīgums esot vērojams arī dažos pēdējā laika Saeimas balsojumos, kad bez opozīcijas atbalsta nebūtu iespējams realizēt vairākas Vienotības idejas, kuras atšķirīgas motivācijas dēļ neatbalsta kāda no koalīcijas partijām.
«Mēs esam Vienotības valdības garants, un visspilgtāk to pierāda arī satiksmes ministra ievēlēšana,» kongresā teica A. Brigmanis.