Katrai partijai ir savi iemesli, lai pieciestu 16. marta konfliktu
Nākamajā pirmdienā Saeimā plānota ārkārtas sēde, kurā tiks skatīts jautājums par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (Reformu partija). Lai gan jau pašlaik var prognozēt, ka balsojums izgāzīsies, šis koalīcijas partiju konflikts, visticamāk, nekļūs arī par valdības krišanas iemeslu.
Aicinājumu pieprasīt iekšlietu ministra demisiju rosinājuši Nacionālās apvienības politiķi, kuri uzskata par nepieņemamu konfliktu, kas 16. martā risinājās pie Brīvības pieminekļa. Jāatgādina, ka pagājušās nedēļas nogalē notikušajā leģionāru piemiņas pasākumā pie Brīvības pieminekļa izcēlās konflikts starp vairākiem Nacionālās apvienības deputātiem un antifašistiskās organizācijas aktīvistiem, kuri līdzās piemineklim retranslēja skaļu mūziku un sirēnas. Kad nacionāļi centās oponentus apklusināt, izcēlās grūstīšanās, kurā iesaistījās arī policija, neļaujot aizskart uzstādīto audiotehniku.
Katram savi iemesli
Demisijas pieprasīšanu atbalstīs nacionālais flangs, kā arī opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība, kamēr pārējās koalīcijas partijas un kreisā spārna politiķi ietur stratēģisku pauzi. Neraugoties uz jautājuma nozīmību, papildu diskusijas starp Vienotības, Reformu partijas un Nacionālās apvienības politiķiem šonedēļ nav plānotas. Koalīcijas politiķi par nacionāļu iniciatīvu līdz šim ir izteikušies ļoti atturīgi, priekšroku dodot stratēģiskai noklusēšanai.
Arī viens no Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL!-TB/LNNK) līderiem Saeimas deputāts Raivis Dzintars sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka panākt R. Kozlovska demisiju diez vai izdošoties, taču, rosinot neuzticības balsojumu, apvienība vēloties atklāti paust savu novērtējumu ministra rīcībai. «Šis nav politisks gājiens. Tā nebija stratēģiski izplānota akcija. Ir brīži, kad tiek pieņemti emocionāli lēmumi, jo rīkoties savādāk neļauj sirdsapziņa,» pauda R. Dzintars. Viņš gan piekrita, ka neatkarīgi no Saeimas balsojuma R. Kozlovska demisijas pieprasīšana, visticamāk, nekļūs par valdības krišanas iemeslu.
Vienotības galvenais
iemesls, lai pieciestu konfliktu koalīcijā, esot Latvijas nelokāmā virzība uz iestāšanos eirozonā, kam nemieri valdībā varētu radīt būtiskus šķēršļus. Tikmēr paši nacionāļi apzinās, ka, labējās valdības šūpošana pirms pašvaldību vēlēšamām, stiprinās Saskaņas centra pozīcijas, ko savukārt nav gatava pieļaut VL!-TB/LNNK.
Publiskā retorikā
R. Dzintars tomēr ir iesaistījies publiskā retorikā ar R. Kozlovski, izplatot atklāto vēstuli. Tajā teikts: «Nacionālās apvienības deputāti darīja tikai to pašu, ko daudzi citi latviešu patrioti. Devās aizstāvēt leģionāru godu un novērst zaimojošo akciju. Kādam jaunietim uz mirkli izdevās apklusināt skaļruņus. Taču ne uz ilgu laiku, jo pavēli sargāt troksni bija jāpilda specvienības kaujiniekiem. Ministrs atradās turpat līdzās… Gan jau neuzticības balsojumā Saskaņas centra balsis būs Jūsu pusē. Ticu, ka būs Jums pārdomas kā ministram par to, kas notika un kā vajadzēja notikt.»
Pieprasa atvainoties
16. marta skandāls ir raisījis domstarpības ne vien valdībā, bet arī radījis daudz plašāku rezonansi. Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Armands Augustāns norāda, ka, iesaistoties konfliktā ar policistiem, Saeimas deputāts Jānis Dombrava, pretēji likuma prasībām, neuzrādīja Saeimas deputāta apliecību, taču iejaucās policijas rīcībā. Tāpat J. Dombrava, piedraudot policijas darbiniekam ar atlaišanu, nodarīja šim drošības sargam morālo kaitējumu, aizskarot policijas darbinieka godu un cieņu. Ņemot vērā visus šos apstākļus, arodbiedrība izteikusi aicinājumu J. Dombravam atvainoties. Pats J. Dombrava sarunā ar Neatkarīgo neslēpj: viņš nelepojas ar to, ko emociju uzplūdā esot pateicis policistiem. «Taču es nekaunos par to, ka Nacionālā apvienība iesaistījās situācijā, lai pārtrauktu necieņas izrādīšanu Latvijas nozīmīgākajam simbolam un lai novērstu likuma pārkāpumu,» pauda politiķis, uzsverot, ka mūzikas un sirēnu retranslēšana pretēji likuma prasībām esot traucējusi leģionāru pasākumam. «Cilvēciski es policistu rīcību varu saprast. Viņi pildīja pavēli. Taču neviena pavēle nevar būt augstāka par ētisku rīcību. Policijas darbiniekiem bija jāizvērtē savas vadības pavēle, jo rīkojums aizstāvēt pretlikumīgu rīcību nav leģitīms,» analizēja deputāts.