Tjarve oficiāli vēl nav pamanīts
Uzskatot, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) par varītēm cenšas iebīdīt Latvijas Televīzijas vadībā valdošajai koalīcijai draudzīgus personāžus, nu jau trīs pirmajā kārtā atsijāti pretendenti pošas apturēt konkursu.
Divi no viņiem ies tiesas ceļu – Roberts Putnis un Jānis Rušenieks, savukārt Juris Millers paziņojis, ka nodarbosies ar blēdīgā konkursa atmaskošanu publiskajā telpā. Viņu personīgi dziļi aizvainojusi padomes ieliktā nulle pieredzes vērtējumā nepamanītās izglītības priekšrocības un darbs laikraksta galvenā redaktora amatā. «Šis jau ir reāls goda un cieņas aizskārums,» paziņojumā norāda J. Millers. Atbildot tviterī uz skeptiķu iebildi, ka bez vienas minūtes dabūtais doktora grāds vēl nenozīmē izcilību, viņš atbild: «Nav runa par izcilību, bet gan negodīgu spēli, kuras rezultāts nebūs svētīgs LTV. Šī būs marionešu valde.»
Arī J. Rušenieks uzskata, ka televīzijas vadības atlases process tiek apzināti virzīts, lai uzvarētu pašreizējai politiskajai varai vēlamas personas. Tālab viņš par savu mērķi nospraudis konkursa apturēšanu un tagadējās NEPLP padzīšanu. Un, kā Neatkarīgā rakstīja – tiesa jau pieņēmusi R. Putņa prasību pret konkursa organizatoriem.
Konkursa augstā politizācijas pakāpe vislabāk bija vērojama Zaķusalā sarīkotajā sarunā ar LTV darbiniekiem, jo pašā kandidātu vidū padome nosēdināja Rolandu Tjarvi, ko personāla atlases kompānija Fontes bija atzinusi par caurkritušu pēc reputācijas kritērija. Taču R. Tjarve pat publiski atļāvās sabārt Fontes vadītāju Inesi Kamarūti, ka viņa šo jautājumu publiski cilājusi: «Es vērtēju savu reputāciju ļoti labi!» No darba LTV ģenerāldirektora amatā R. Tjarve ticis izmests nevis par finanšu pārkāpumiem, bet tāpēc, ka «LTV bija kā dadzis acīs tā laika valdošajai koalīcijai». Amata zaudēšanu viņš pārmet politiķiem. Tāpēc ironiski, ka politiķiem viņš varēs arī pateikties par amata atgūšanu, ja vien tā patiešām notiks.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kas teorētiski ir līdzatbildīga par norisēm mediju nozarē, no LTV vadības izraudzīšanas peripetijām distancējas. Vismaz publiski. Neatkarīgā taujāja komisijas vadītājai Inārai Mūrniecei, vai viņa pamanījusi R. Tjarvi kandidātu vidū, un arī to, ka NEPLP virza šo kandidātu, ignorējot Fontes lēmumu, un vai viņa atminas, ka Fontes pieaicināta, lai garantētu konkursa politisku neietekmējamību. Taču I. Mūrniece no komentāriem kategoriski atsakās: «Politiķi neiejauksies, mēs no tā visa norobežojamies.» Viņa gan zīmīgi atgādina, ka vismaz viena sūdzība jau ir pieņemta tiesā.
Arī priekšsēdētājas biedrs komisijā Roberts Cilevičs, kurš pārstāv opozīciju – Saskaņas centru, uzskata par nepieļaujamu komisijas tiešu iejaukšanos NEPLP kompetencē. Tajā pašā laikā viņš atgādina, ka NEPLP ir politiski ievēlēta. «Attiecībā uz padomes politisko neitralitāti man nav nekādu ilūziju. Koalīcijai ir izdevīgi padarīt LTV par ideoloģisku ieroci,» spriež deputāts. Tātad, ja koalīcijai būs vajadzīgs R. Tjarve, tā viņu dabūs. Pastāv gan zināma aizķeršanās, uz ko norāda cits opozicionārs – zaļzemnieks Augusts Brigmanis. Pašā koalīcijā attiecībā uz LTV politisko piederību notiek greizsirdīga rīvēšanās: «Te īstais stāsts ir par to, kura puse apspēlēs otru. Vienotība vai Reformu partija.»
A. Brigmanis gan cer, ka tik vienkārši šis plāns neies cauri, jo arī paši LTV žurnālisti varētu celt traci par notiekošo. Ja ne – lai viņiem spēks izturēt. Laika gan palicis maz. Viena nedēļa.