Neraugoties uz formālo saturu, valdība vakar akceptēja premjera atskaiti par ministriju paveikto pagājušajā gadā un šā gada iecerēm. Tālāk par šo ziņojumu plānotas debates Saeimā, kas provizoriski varētu notikt 21. martā.
Jau ziņots, ka gada sākumā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis izdeva rezolūciju, kurā nozaru ministrijām un premjeram pakļauto iestāžu vadītājiem uzdeva sagatavot informāciju par nozarē paveikto. Tam par iemeslu bija koalīcijā ietilpstošās Nacionālās apvienības vēlme, lai katrs nozares ministrs precīzi atskaitītos par savu darbu.
Jautājumu par ministru eksamināciju uzjundīja biežās domstarpības, kas šīs valdības laikā ir raisījušās starp atsevišķiem ministriem un to pārraudzībā esošo nozaru profesionāļiem. Visasāko pretestību radījusi izglītības ministra Roberta Ķīļa (Reformu partija) saimniekošana, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmundu Sprūdža (Reformu partija) darbs. Tāpat kopīgu valodu ar nozares pārstāvjiem nav mācējusi atrast labklājības ministre Ilze Vinķele (Vienotība) un veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība). Bieži strīdi ir raksturojuši arī kultūras ministres Žanetas JaunzemesGrendes (Nacionālā apvienība) līdzšinējo darbību, kuras saimniekošana nav patikusi ne kinoļaudīm, ne literātiem u.c. Daudzās konfrontācijas, kas raksturo šā brīža ministru darbu, vairākkārt ir radījušas arī situācijas, kad nozares pārstāvji draud ar ministra demisijas pieprasīšanu. Šādi konflikti radās gan starp pensionāriem un I. Viņķeli, gan starp lielo pilsētu mēriem un E. Sprūdžu, tāpat arī starp ģimenes ārstiem un I. Circeni, kā arī starp augstskolu rektoriem un R. Ķīli.
Aizkulisēs izskan vērtējums, ka nebūt ne visi valdības ministri ir apmierināti ar koalīcijas valdošā spēka, partijas Vienotība, vēlmi kontrolēt visas nozares. Kā zināms, šīs valdības laikā savus posteņus brīvprātīgi pametuši divi ministri. Pērnā gada vasarā no tieslietu ministra portfeļa atteicās Gaidis Bērziņš (NA), kurš nespēja samierināties ar spiedienu jautājumā par īpašumu atgriešanu ebreju kopienai. Pēc līdzīga scenārija tuvākajā laikā amatu zaudēs arī satiksmes ministrs Aivis Ronis. Pirms mēneša viņš paziņoja, ka dažos jautājumos ir izveidojušās viedokļu atšķirības gan ar valdības koalīciju, gan opozīciju un, lai noņemtu spriedzi koalīcijā, viņš pieņēmis lēmumu aiziet no darba valdībā.
Neoficiāli spriests, ka šo situāciju savā labā mēģinās izmantot NA, kura ilgstoši spiesta samierināties ar pabērna lomu valdībā. Lai gan pēc Reformu partijas (RP) šķelšanās nacionāļiem ir praktiski tāds pats mandātu skaits Saeimā kā RP, tomēr valdībā apvienībai ir tikai divu ministru portfeļi, kamēr RP – pieci. NA aicinājums individuāli eksaminēt katru no ministriem uztverts kā mēģinājums provocēt asu kritiku par kādu no ministriem, lai pieteiktu savas pretenzijas uz šo krēslu. Tiek pieļauts, ka vislielāko NA interesi varētu raisīt izglītības nozare, kas pavērtu plašas iespējas nacionālās audzināšanas jomā, kā arī labklājības nozare, kurā apvienība jau ir iezīmējusi aktīvu darbošanos demogrāfijas jautājumā.
Pagaidām nozares ministru eksaminēšana gan ir izgāzusies, jo premjera sagatavotais ziņojums par valdības paveikto ir vispārīgs dokuments, kurā nevienai no ministrijām netiek pārmesta konkrēta neizdarība vai neapdomīgas reformas. Ziņojumā vispārīgā formā runāts par valsts sasniegumiem, par bezdarba mazināšanu, par patēriņa cenām, ēnu ekonomikas apkarošanu, kā arī par pasākumiem, lai sagatavotos eiro ieviešanai, un reemigrācijas veicināšanu.