Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, kurās lielākā spēkošanās būs par Rīgas mēra amatu, politisko konkurentu retorika kļūst aizvien košāka un aizskarošāka mēģinājumos pierādīt, ka konkurents ir sliktāks saimniekotājs, dumjš vai pat turams aizdomās par kādu noziedzīgu nodarījumu.
Eksperti gan apgalvo, ka šāda zākāšanās vēlētāju viedokli nemaina un pat ievāktais kompromats par konkurentu negarantē uzvaru vēlēšanās.
Pagaidām lielākās kaujas tiek izcīnītas starp Vienotību un Saskaņas centra (SC) un Gods kalpot Rīgai (GKR) duetu un Nacionālo apvienību (NA) un Reformu partiju (RP). Ar kompromatiem vismaz pagaidām šis priekšvēlēšanu laiks izcelties nevar. Vienotības Rīgas mēra kandidātei Sarmītei Ēlertei tiek pārmests, ka viņa vēl aizvadītā gadsimta 80. gadu nogalē cītīgi mācījusies un likusi eksāmenus zinātniskajā komunismā. Vienotībai tiek pārmesta arī sazvērestība ar specdienestiem un Vladimira Lindermana organizāciju Par dzimto valodu, lai atvilinātu SC/GKR balsotājus, tādējādi samazinot dueta īpatsvaru jaunajā Rīgas domē.
Ar laipnībām un pārmetumiem par vēlmi sadarboties ar SC un mistiskiem Maskavas intereses pārstāvošiem spēkiem, kā arī pārmetumiem politiskās gribas disfunkcijā regulāri apmainās NA un RP. Politikas eksperti šo ecēšanos skaidro ar satiksmes ministra krēsla atbrīvošanos mēneša beigās un abu partiju vēlmi iegūt kontroli tajā.
Neatkarīgās aptaujātie eksperti ir vienādās domās, ka spēcīgākās kārtis šajā cīņā tiks izspēlētas ne agrāk kā aprīlī, jo politiķi rēķinoties ar vēlētāju īso atmiņu un nespēju ilgi koncentrēt uzmanību pat uz būtiskām lietām.
Tomēr sociologs Arnis Kaktiņš uzskata, ka politiķu savstarpēji veiktā publiskā apsaukāšanās un kompromatu izspēlēšana vēlētāju izvēli būtiski neietekmē, jo aizvadītajos 20 gados viņi jau pieraduši pie šādas kašķēšanās.
«Man šķiet, ka itin bieži šādu incidentu nozīmība tiek pārspīlēta. Nevar apgalvot, ka tiem nav nekādas nozīmes, bet nav pamata domāt, ka tā būtu ļoti liela. Publika pie tā ir pieradusi, un tas nav nekas jauns. Tuvojoties vēlēšanām, šādas informācijas apjoms palielināsies, bet publika kļūs pret to noturīgāka,» uzskata A. Kaktiņš.
Piekrītot, ka jebkurai publiskajā telpā pieejamai informācijai ir zināma ietekme, arī politologs Ivars Ījabs uzskata, ka koalīcijas partiju savstarpējā naidošanās vēlēšanu rezultātus varētu ietekmēt niecīgi.
«Ja būs kaut kādi skaļi apvainojumi Saeimas līmenī, tas daļai rīdzinieku liks padomāt, vai tomēr nebalsot par [pašreizējo Rīgas mēru] Nilu Ušakovu, ja jau latviskie savā starpā tā kasās. Latviešiem tas nepatīk, it īpaši, ja konflikts ir koalīcijā,» saka politologs.
Līdz šim izskanējušos pārmetumus un mēģinājumus iedragāt kāda Rīgas mēra kandidāta reputāciju ar apšaubāma rakstura kompromatiem I. Ījabs vērtē kā neizdevušos un pat smieklīgus, taču ir pārliecināts, ka līdz jūnijam, kad notiks vēlēšanas, politiķi parūpēsies «ne par tādiem vien brīnumiem».
«Acīmredzot Ušakova kungs ir apveltīts ar spēcīgāku fantāziju nekā es. Ņemot vērā to kontingentu, kas salasās uz Lindermana aktivitātēm, nespēju iedomāties, kā Vienotība ar viņiem spētu noslēgt slepenu vienošanos un varētu to izmantot,» N. Ušakova pārmetumus Vienotībai par sazvērestības aušanu komentē politologs. Viņš domā, ka SC/GKR drīzāk cenšas neitralizēt politisko pundurīti, kas, nepārsniedzot 5% barjeru, tomēr varētu atšķaidīt dueta īpatsvaru jaunajā domē, un vēl ieriebt Vienotībai, kas ir SC/GKR lielākais ienaidnieks, it īpaši pēc 11. Saeimas ievēlēšanas, kad SC Vienotības dēļ netika uzņemta koalīcijā.
Tomēr kompromatu nozīme esot pārvērtēta, jo nepietiek ar attiecīgas informācijas iegūšanu, vajagot arī māku šo informāciju pareizi izspēlēt, bet Latvijā grūti atrodami šīs disciplīnas meistari, uzskata daudz pieredzējušais polittehnologs Mārcis Bendiks. «Lai uzlabotu veselību, nepietiek ar sporta apavu nopirkšanu un uzvilkšanu kājās, vajag gribēt un mācēt tos pareizi pielietot,» saka M. Bendiks.