Dombrovskim nebija Saeimas mandāta piekāpties par ES budžetu
 
©Scanpix

Dalībvalstu līderu fināla sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis vienpersoniski mainīja valsts pozīciju, tādējādi pārkāpjot Saeimas Eiropas lietu komisijas doto mandātu.

Dokuments, kurā aprakstīta nacionālā pozīcija, satur arī sarunu stratēģiju, tāpēc tam uzlikts konfidencialitātes zīmogs. Tomēr Latvijas vilkto sarkano līniju vēsture ir zināma.

Rumānijas panākšana atlikta

Vasarā Eiropas lietu komisija noteica, ka tiešmaksājumi zemes īpašniekiem nedrīkst būt zemāki par 80% no vidējā Eiropas rādītāja. Latvijai saņemot jaunāko slikto Eiropas Komisijas piedāvājumu, notika piekāpšanās, un tāpēc

8. februāra rītā premjera rīcībā bija jau būtiski mīkstināta nacionālā pozīcija. Eiropas lietu komisija, kas šai gadījumā reprezentē visu Saeimu, piekrita atteikties no prasības pēc 80%, aizstājot tos aptuveni ar šādu formulējumu – Latvijas tiešmaksājumu līmenim jābūt ne zemākam kā nākamajai valstij pirms Baltijas. Dokumentā vārdā nenosaukta, bet visiem deputātiem pazīstama – tā bija Rumānija, bet summa, par kuru runa – aptuveni 75% no ES vidējā. Taču premjera atvestais sarunu rezultāts būtiski atšķiras, jo Rumānija jau nākamgad saņems 149 eiro par hektāru, kamēr Latvija tikai 109 eiro. Līdz 2019. gadam Latvijas platībmaksājumi augs, sasniedzot

196 eiro līmeni un Baltijas valstīm pilnībā pielīdzinoties Rumānijai. Taču fakts ir neapstrīdams – nākamgad Latvijai tiešmaksājumiem no savienības budžeta tiks piešķirti tikai 42% no ES vidējā rādītāja, un tas nav tas, uz ko premjeru pilnvaroja piekrist Eiropas lietu komisija. Protams, operatīvā situācija sarunu gaitā varēja mainīties, taču tādā gadījumā premjeram pozīcijas maiņa bija jāsaskaņo ar parlamentu, un tas nenotika.

Demisijas pieminēšana uzjautrina

Vakar šis fakts tika konstatēts arī komisijas sēdē, uz kuru atskaitīties par paveikto bija atnācis Ministru prezidents, taču vērtējums bija jau ierasti pretrunīgs. Pozīcijas deputāti vienalga cildināja Valdi Dombrovski, kamēr opozīcija konstatēja dažādus nepatīkamus faktus. Tai skaitā zaļzemnieku pārstāve Iveta Grigule – ka Dombrovskis pārkāpis parlamenta doto mandātu un šādā situācijā «premjeram vajadzētu domāt par demisiju». Taču neko vairāk kā teatrālus Vienotības politiķu smieklus un mulsu ēnu dienas dalībnieku acu plakšķināšanu šis paziņojums neizpelnījās. Saruna iebrauca vēl nekonstruktīvākā gultnē, kad premjers sāka pārmest deputātei Grigulei to, ka Latvijas mazajos platībmaksājumos vainīga Zaļo un zemnieku savienība, kura ilgstoši kūrējusi Zemkopības ministrijas darbu, turklāt Induļa Emša personā vadījusi Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Galu galā ministru prezidents pats atzina, ka «Rumānijas līmenis nav sasniegts rīt uz pusdienlaiku, bet uz 2019. gadu». Tomēr Latvija uz šo mērķi virzīšoties nevis pa Latvijai iezīmēto, bet straujāko – Igaunijas līkni. Eiropadomē apstiprināto netaisnību valdība mazināšot, pārdalot lauku attīstības finansējumu un papildus piešķirot nacionālās subsīdijas. «Es uzskatu, ka nacionālā pozīcija ir izpildīta,» rezumē Valdis Dombrovskis.

Beigās visi piekritīs

Tagad par to, ka panāktais rezultāts ir Latvijai brīnišķīgs, jāpārliecina arī skeptiskie lauksaimnieki un Eiropas Parlamenta deputāti. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome vakar paziņoja, ka pēc tik vājiem panākumiem Briselē valdībai ir jāturpina maksāt nacionālās subsīdijas līdz pat

2020. gadam un jāpārskata nodokļi, tai skaitā jāsamazina pievienotās vērtības nodoklis līdz 5% visai lauksaimniecības produkcijai no sēklas iesēšanas un lopiņa piedzimšanas līdz pat nonākšanai veikalā. «Ja Latvijai 2014. gadā tiešo maksājumu līmenis ir 42% no ES vidējā, tad arī prasības mums būtu jāpilda tikai 42% apmērā,» norāda lauksaimnieku organizāciju padome.

Arī eiroparlamentārieši šobrīd turpina izvērtēt, vai Latvijai ir izdevīgs valstu līderu panāktais kompromiss, un paredzams, ka viņus nāksies par to pārliecināt. Premjers jau rezervējis laiku, lai tiktos ar

Ivaru Godmani, Robertu Zīli un arī citiem parlamentāriešiem no Latvijas. Noskaņots viņš ir optimistiski – vienošanās ar parlamentu esot reāli sasniedzama. Premjers Neatkarīgajai stāsta, ka arī pirms septiņiem gadiem pirmais Eiropas Parlamenta balsojums bijis pret, bet tas bija tikai sākums tālākajām sarunām. Šis scenārijs visticamāk atkārtosies, jo, kritizējot eiropadomes piedāvājumu, parlaments nevienu brīdi neesot teicis, ka tas nevarētu kalpot par pamatu sarunām.